8.. Jul, 2022 | 00:36
cibiņš ≡: zivs
Es nepiesienos nevienam, es iespaidojos. Man vnk nav ko darīt. Laikam jārij galons redbull, un jāmauc žurx, jo vesels gurķu ņabis, ņifigā ar mani neizdara. Vēl viens iesākts (oh, fcuk jau pusē), un ņifigā.
Par būšanu "par". Esmu tā iestatīts, nevis "pret štruntu", bet "par ok". Ļoti novienkāršoti. Tikai man ar to ir problēmas. Divreiz sev esmu nosolījies – noskaidrosi acis un iesi izprintēt t-kreklu ar milzīgu NĒ, vienkārši NĒ, pa visu t-krekla laukumu. Tas, ko es nekad dzīvē neesmu mācējis. Varbūt tad man pielektu, ka drīkst arī tā. Tu joko, tas tev nekad nepieleks, jo pamatā tam ir mīziens.
Zinu lielisku drogu dziesmu – Yeasayer - I'm Chemistry. Labāk cilvēks vnk nevar justies šeit. 2000 tas bija Console - 14 Zero Zero.
Abas kompozīcijas ir vnk skrienoša varavīksne cauri visam augumam. 17 gadu starpība kompozīcijām, bet man šķiet, tik identiska noskaņa, tikai 1999 vs 2016.
Narkomāni, es viņus dievinu. Zinu tādus, kas notorčī visu bezjēgā spēļu automātos, bet mēs zīmējām, pat nezīmējošie, mīlējām, skatījāmies foken atvērtām acīm.
Narkomāni ir patīkami čāpstināma birka, jo neviens nav narkomāns, ar ko esmu lietojis, es pats arī nē – visiem alus dzērājiem ērta birka, ko piekarināt citiem, un turpināt justies ērti. Narkomāni ir LV industrija, etanola narkomāni. Cik var rakstīt vienu un to pašu. Neapnīk, jo rakstu drīzāk tāpēc, ka smadzenes pišās, ne būtu ko teikt.
Lūk, miljonāra dēls, labi paņēmis amf, nevarot pārtraukt runāt, piebilda, ka runā, nevis, ka grib runāt, bet ir ko teikt. Black Ieva smējās par viņa tekstu, un man bija jāsmejās līdzi, jo netiku pie vārda, kā Putns runāja, un nebija arī komentu. Nelikās, ka viņam ir ko teikt. Pašam bija tāds pats hype, bet ne gluži, lai tik daudz runātu. Varbūt biju nomākts, un bija pofig, lai runā. Šobrīd tā man nav, kaut bieži ir savādāk.
Par būšanu "par". Esmu tā iestatīts, nevis "pret štruntu", bet "par ok". Ļoti novienkāršoti. Tikai man ar to ir problēmas. Divreiz sev esmu nosolījies – noskaidrosi acis un iesi izprintēt t-kreklu ar milzīgu NĒ, vienkārši NĒ, pa visu t-krekla laukumu. Tas, ko es nekad dzīvē neesmu mācējis. Varbūt tad man pielektu, ka drīkst arī tā. Tu joko, tas tev nekad nepieleks, jo pamatā tam ir mīziens.
Zinu lielisku drogu dziesmu – Yeasayer - I'm Chemistry. Labāk cilvēks vnk nevar justies šeit. 2000 tas bija Console - 14 Zero Zero.
Abas kompozīcijas ir vnk skrienoša varavīksne cauri visam augumam. 17 gadu starpība kompozīcijām, bet man šķiet, tik identiska noskaņa, tikai 1999 vs 2016.
Narkomāni, es viņus dievinu. Zinu tādus, kas notorčī visu bezjēgā spēļu automātos, bet mēs zīmējām, pat nezīmējošie, mīlējām, skatījāmies foken atvērtām acīm.
Narkomāni ir patīkami čāpstināma birka, jo neviens nav narkomāns, ar ko esmu lietojis, es pats arī nē – visiem alus dzērājiem ērta birka, ko piekarināt citiem, un turpināt justies ērti. Narkomāni ir LV industrija, etanola narkomāni. Cik var rakstīt vienu un to pašu. Neapnīk, jo rakstu drīzāk tāpēc, ka smadzenes pišās, ne būtu ko teikt.
Lūk, miljonāra dēls, labi paņēmis amf, nevarot pārtraukt runāt, piebilda, ka runā, nevis, ka grib runāt, bet ir ko teikt. Black Ieva smējās par viņa tekstu, un man bija jāsmejās līdzi, jo netiku pie vārda, kā Putns runāja, un nebija arī komentu. Nelikās, ka viņam ir ko teikt. Pašam bija tāds pats hype, bet ne gluži, lai tik daudz runātu. Varbūt biju nomākts, un bija pofig, lai runā. Šobrīd tā man nav, kaut bieži ir savādāk.