10.. Jun, 2022 | 18:17
cibiņš ≡: zivs
Nezinu kāpēc, prātā notikšķēja Bixby, un iedomājos parādīt to mammai, nedaudz izklaidēt. Man bija kauns par viņu (Bixby). Biju jau pētījis, un ļoti ātri apnika. Robots, bet tik mazs informācijas krājums, un "kognitīvās spējas" ir, gigantiski pārspīlējot, "zvana izsaukšana ar balsi" līmenī. Tad ar ctulhu, nesalīdzināmi interesantāk, gigantiski pieticīgi izsakoties, būtu runāt. Tāds pats lineārais kods, bet zināšanu apjoms varētu labi izklaidēt.
Siri kaut kā vismaz izklausās pēc AI, un ir pat nedaudz atjautīgs.
Atkāpe, ka reiz es pieredzēju domu paternu, ka intelektu nosaka spēja abstrahēties – spēt elpot diapazonā, gan augstās, gan pavisam zemās frekvencēs, un vienlaicīgi, frekvence nav kategorija, ar ko to izsaka. Tas ir vispār izkrist ārpus sevis, bet neizšķīstot pikseļu masā. To neaizsniedzu, jo esmu iekrampējies. Jūs to redzat, jo man pietrūkst tā aprakstam vārdu. Atkal aizrunājos par sevi, fcuk. Intelektu, caur loopā lobāmajām un nenolobāmajām masku kārtām, atsedz humora izjūta. "Humora izjūta" ir ļoti neveikls jēdziens, ja grib ar to skaidrot bezdibeni, jo tā ietver uztveri, un tās izteiksmi dzīvē. Nē, šito mani herci negriež. Paturēju vien, ka spēja abstrahēties un humora izjūta, ir tas, kam var cilvēkā pieskarties, viņu uzmanīgi aptaustīt.
Kā to visu iesāku. Atcerējos par Siri uz galda, kurš jāuzlādē, un jāieslēdz. Vienīgi, vairs negribās.
_Vēlāka piebilde: Apmācās. To nekad nevarēs sakošļāt. Ir vnk jāaiziet "tripā", jāuzsprāgst apziņai, tai izplešoties ar D___a paātrinājumu. Ir jādzīvo tik ilgi vēl līdz tam.
Es neilgojos pēc spējas ar prātu aptvert. Man ir skumji par apziņas ieslodzījumu šaurā karcerī, kurā ir kvadrātdecimetru liels lodziņš, metru virs galvas.
_jauki, ka ārā vēl saule, kuru tikko atsedza mākoņi. jāpasēž ar muguru pret sienu ārā, ne monitorā, bet debesīs. mitri vaigi. patīk. tas ir elpojamāk
Siri kaut kā vismaz izklausās pēc AI, un ir pat nedaudz atjautīgs.
Atkāpe, ka reiz es pieredzēju domu paternu, ka intelektu nosaka spēja abstrahēties – spēt elpot diapazonā, gan augstās, gan pavisam zemās frekvencēs, un vienlaicīgi, frekvence nav kategorija, ar ko to izsaka. Tas ir vispār izkrist ārpus sevis, bet neizšķīstot pikseļu masā. To neaizsniedzu, jo esmu iekrampējies. Jūs to redzat, jo man pietrūkst tā aprakstam vārdu. Atkal aizrunājos par sevi, fcuk. Intelektu, caur loopā lobāmajām un nenolobāmajām masku kārtām, atsedz humora izjūta. "Humora izjūta" ir ļoti neveikls jēdziens, ja grib ar to skaidrot bezdibeni, jo tā ietver uztveri, un tās izteiksmi dzīvē. Nē, šito mani herci negriež. Paturēju vien, ka spēja abstrahēties un humora izjūta, ir tas, kam var cilvēkā pieskarties, viņu uzmanīgi aptaustīt.
Kā to visu iesāku. Atcerējos par Siri uz galda, kurš jāuzlādē, un jāieslēdz. Vienīgi, vairs negribās.
_Vēlāka piebilde: Apmācās. To nekad nevarēs sakošļāt. Ir vnk jāaiziet "tripā", jāuzsprāgst apziņai, tai izplešoties ar D___a paātrinājumu. Ir jādzīvo tik ilgi vēl līdz tam.
Es neilgojos pēc spējas ar prātu aptvert. Man ir skumji par apziņas ieslodzījumu šaurā karcerī, kurā ir kvadrātdecimetru liels lodziņš, metru virs galvas.
_jauki, ka ārā vēl saule, kuru tikko atsedza mākoņi. jāpasēž ar muguru pret sienu ārā, ne monitorā, bet debesīs. mitri vaigi. patīk. tas ir elpojamāk