17.. Apr, 2022 | 20:03
cibiņš ≡: zivs
no stāstīstā hronoloģiski viss saputrots.
16 ir vecums, kad neko nezināju,
20 gados es mēnesī nopelnīju auto,
21 – mauka, un drīz pēctam G,
21 vai 22 pirmā cīga (10 gados dažas cīgas, spridzināt notikumus, neskaitās. skalojām ar draugu mutes ar šampūnu, lai pieaugušie nesajustu),
21 vai 22 pirmais kāsis
un mammai ir pilnīgi vienalga par drogu. visu viņai stāstu, pat kāsīti esmu piedāvājis. tikai alko ir drausmīgs bieds. tēvs nožūpojās līdz pašnāvībai, un sapisa viņai visu dzīvi ar alko. varu saprast. (tās man redzamās, drausmīgās piedošanas un ņemšanas atpakaļ uz pāris nedēļām. tāpēc es nevienam NEKAD NEKO NESOLU. labāk izdarīšu, vai nē, ja nesanāks)
atceros, kā viņa visu viesu klātbūtnē kliedza un rāva man rokas ārā šotiņu, ko visi paceļ. man esot pilnīgi skaidram (amf neviens neredzēja), kad svinējām ļoti jaukas tantes mājās, viņas 80. (izplūstu runās, bet tad man nebija vēl iezīmējušās alko tendences. vnk psihs sievišķis, garāžas līmenī runājot, un biju autā, kā tā var pazemot, visu klātbūtnē. juta nākotni, acīmredzot)
tas bija cool. biju kādā amf 2-3 dienā, un speciāli cēlos kājās, lai godinātu un teiktu izcilu runu.
man viss bija skaidrs, kā publiku iegremdēt un tad izcelt ar wow. tikai amf pievīla. iesāku ar "[..] viņas cienījamā vecumā, kad daudziem ir vecuma demence..."
bija jāseko tam, kā apbrīnoju viņas dzidro prātu. (tiešām, saglabāja dzīvu prātu un sirsnību līdz pēdējai minūtei, kad pirms gadiem aizgāja)
negulētās 2-3 naktis uzkārās. ar "vecuma demence" cēlais stāsts beidzās. ļoti mēģināju sakārtot domas, bet dzirdēju ausīs tikai "vecuma demence". nothing.
viesi vēl brīdi gaidīja, varbūt tas kā atrisināsies. sarkans (šķiet, tāds kļuvu), beigās izdabūju tekstu, kā putuplasta fragmentu slīkstošajam. nekas, pat ciešams, neizdevās, kā vien nomuldēts bezsakars. apsēdos. kādu laiku bija klusums, un tad lēnām atsākās klusa trauku šķindoņa, murdoņa.
Ausmas tante ir debesīs, un visu zina, ko gribēju teikt.
16 ir vecums, kad neko nezināju,
20 gados es mēnesī nopelnīju auto,
21 – mauka, un drīz pēctam G,
21 vai 22 pirmā cīga (10 gados dažas cīgas, spridzināt notikumus, neskaitās. skalojām ar draugu mutes ar šampūnu, lai pieaugušie nesajustu),
21 vai 22 pirmais kāsis
un mammai ir pilnīgi vienalga par drogu. visu viņai stāstu, pat kāsīti esmu piedāvājis. tikai alko ir drausmīgs bieds. tēvs nožūpojās līdz pašnāvībai, un sapisa viņai visu dzīvi ar alko. varu saprast. (tās man redzamās, drausmīgās piedošanas un ņemšanas atpakaļ uz pāris nedēļām. tāpēc es nevienam NEKAD NEKO NESOLU. labāk izdarīšu, vai nē, ja nesanāks)
atceros, kā viņa visu viesu klātbūtnē kliedza un rāva man rokas ārā šotiņu, ko visi paceļ. man esot pilnīgi skaidram (amf neviens neredzēja), kad svinējām ļoti jaukas tantes mājās, viņas 80. (izplūstu runās, bet tad man nebija vēl iezīmējušās alko tendences. vnk psihs sievišķis, garāžas līmenī runājot, un biju autā, kā tā var pazemot, visu klātbūtnē. juta nākotni, acīmredzot)
tas bija cool. biju kādā amf 2-3 dienā, un speciāli cēlos kājās, lai godinātu un teiktu izcilu runu.
man viss bija skaidrs, kā publiku iegremdēt un tad izcelt ar wow. tikai amf pievīla. iesāku ar "[..] viņas cienījamā vecumā, kad daudziem ir vecuma demence..."
bija jāseko tam, kā apbrīnoju viņas dzidro prātu. (tiešām, saglabāja dzīvu prātu un sirsnību līdz pēdējai minūtei, kad pirms gadiem aizgāja)
negulētās 2-3 naktis uzkārās. ar "vecuma demence" cēlais stāsts beidzās. ļoti mēģināju sakārtot domas, bet dzirdēju ausīs tikai "vecuma demence". nothing.
viesi vēl brīdi gaidīja, varbūt tas kā atrisināsies. sarkans (šķiet, tāds kļuvu), beigās izdabūju tekstu, kā putuplasta fragmentu slīkstošajam. nekas, pat ciešams, neizdevās, kā vien nomuldēts bezsakars. apsēdos. kādu laiku bija klusums, un tad lēnām atsākās klusa trauku šķindoņa, murdoņa.
Ausmas tante ir debesīs, un visu zina, ko gribēju teikt.