23.. Jan, 2022 | 01:28
cibiņš ≡: zivs
patmīla. no self-judging, no self-worship.
lasīt sevi, reizes divas, negribot pamest virtuvi. istabā nav ko darīt tāpat kā virtuvē, bet tur nepīpēju.
biju pie G un bērna. tā bija kinda grāmata (ne jau mani līdz mielēm zinošajai G), very well told story - bērnam saprast, kas esmu es.
tas viss, tā siena, tas, ko nespēju viņam dot. tas bija nedaudz nežēlīgi īstermiņā. pilnīgi jēls, nodīrāts, es tur stāvēju. varbūt viņam, manas, vēl neredzamās netiešās traumas sāks dzīt. viņam jāredz, ka tā nav paviršība - mūsu saskarsme. es apķeru pasauli, un rādu to vienkāršo cilvēku fckn deep deep, kurš vnk nevar iedot vairāk, cik kabatiņā ir. tāds viņš ir bijis un būs arī citas dienas. bērns ir svarīgs. viņam jāzina nepateiktais jau tagad, lai atšķirtu, un spētu mīlēt.
es ļoti gribēju pēctam iedzert, vēl pavadot ar viņiem laiku scrabblē, kur turpinājās stāsts.
scrabbles vārdi. vemt. izvemt, abi vienā spēlē. nespēju savākties spēlei, nievājoši pasmaidīju par sevi, un uzliku pēdējos burtus "tic". citus neatradu. visa spēles gaita bija reāla, nekāda drāma kā te cibā. vienkārši simbolismi. pārāk neērti bija, cik tieša ikdiena ir vnk spēle.
G gan labi sekoja spēlei, un ieteica "ha" - tas man piešķirtu vairāk punktu.
tas bija daudz godīgāk, bet tad viņa izlaboja vēl savādāk, un tas nebija vairs vārds ar attieksmi. man protams bija vienalga par punktiem, bet tic un ha, nav tas, ko gribētu teikt, kad drīkstu.
kad pateicu, ka esmu nesvaigs, G sajuta, un vairs nespēja no tā tikt vaļā. iegāju dušā. mums joprojām der vienāda izmēra apģērbs.
fetišs, ha (tic) - mīļoto apģērbā
lasīt sevi, reizes divas, negribot pamest virtuvi. istabā nav ko darīt tāpat kā virtuvē, bet tur nepīpēju.
biju pie G un bērna. tā bija kinda grāmata (ne jau mani līdz mielēm zinošajai G), very well told story - bērnam saprast, kas esmu es.
tas viss, tā siena, tas, ko nespēju viņam dot. tas bija nedaudz nežēlīgi īstermiņā. pilnīgi jēls, nodīrāts, es tur stāvēju. varbūt viņam, manas, vēl neredzamās netiešās traumas sāks dzīt. viņam jāredz, ka tā nav paviršība - mūsu saskarsme. es apķeru pasauli, un rādu to vienkāršo cilvēku fckn deep deep, kurš vnk nevar iedot vairāk, cik kabatiņā ir. tāds viņš ir bijis un būs arī citas dienas. bērns ir svarīgs. viņam jāzina nepateiktais jau tagad, lai atšķirtu, un spētu mīlēt.
es ļoti gribēju pēctam iedzert, vēl pavadot ar viņiem laiku scrabblē, kur turpinājās stāsts.
scrabbles vārdi. vemt. izvemt, abi vienā spēlē. nespēju savākties spēlei, nievājoši pasmaidīju par sevi, un uzliku pēdējos burtus "tic". citus neatradu. visa spēles gaita bija reāla, nekāda drāma kā te cibā. vienkārši simbolismi. pārāk neērti bija, cik tieša ikdiena ir vnk spēle.
G gan labi sekoja spēlei, un ieteica "ha" - tas man piešķirtu vairāk punktu.
tas bija daudz godīgāk, bet tad viņa izlaboja vēl savādāk, un tas nebija vairs vārds ar attieksmi. man protams bija vienalga par punktiem, bet tic un ha, nav tas, ko gribētu teikt, kad drīkstu.
kad pateicu, ka esmu nesvaigs, G sajuta, un vairs nespēja no tā tikt vaļā. iegāju dušā. mums joprojām der vienāda izmēra apģērbs.
fetišs, ha (tic) - mīļoto apģērbā