zivs - Komentāri

part III:

man bija pilnīgi sviestaina situācija. es dzīvoju pašā rīgas centrā tolaik, narkotikas arī ik pa laikam. un tonakt es gribēju, bet nedabūju. paņēmu mazo šņabīti un sēžu tāds easy, nakts vidū uz soliņa, Lāčplēšielas skvērā, kur tagad uzbūvēta kaste, koku un zāles vietā (ar sushi bāru pirmajā stāvā. kaut nodegtu līdz pamatiem tas daudzstāvu reptiļu veidojums).
strauji nobremzē apsardzes auto pretī man. nāk pāri joslām pie manis. es izkārtojis rokas plati uz sola atzveltnes, kaifā no šņabīša. skatos, kas viņš ir, kas nāk. jo tuvāk nāk, jo vairāk var redzēt, ka gliemis, bet hei, viņam nav saprāta. man bail nav. ātri pārskrienu domās "labi, ka nedabūju narkotikas, tad tagad man ir visi ieroči, viņam neviena". pienāk, reāli, kā smadzeņu vietā būtu gļotas. šūpojas straujš, elso, spīdina man lukturīti acīs. skaidrs – ļoti bīstams. bet es mierīgi atbildu "jā, sēžu". zero provokāciju. tiesības ir man, bet gļotu smadzenes ir ultra bīstamas, cilvēka paša nav vispār. aiztinās. nezinu ko viņš bija ņēmis. meibi amfetamīnu, 5 gramus uzreiz