7.. Mar, 2026 | 21:35
cibiņš ≡: zivs
Kā Laura mani bildināja.
Pamodāmies rītā, kad viņai jābrauc uz NL.
Es sadrupināju Wellbutrin, paņēmu pa nāsīm. Dzēru kaut kādu vodku. Un autobusā uz Rīgu atvēru balderiāņa tinktūru, izmaucu 2 pudelītes uzreiz. Es varu iedomāties kā tas autobuss smirdēja. Tinktūras ož pa kilometriem. Es biju tik ļoti apsities, ka runāju nenormāli skaļi autobusā. Nabaga pasažieri.
Un 10 minūtes, pirms kāpt ārā, Laura jautāja "tu precēsi mani? es tev apsolu, pēc gada mēs precēsimies"
Solījumi nav nekā vērti. Ir 2026, un mēs joprojām neesam laulāti. Tieši tāpēc es nekad neko nesolu. Ever, nekad. Esmu redzējis tik daudz lauztus solījumus, ne savā dzīvē. Solījumi ir ceļš uz elli
Pamodāmies rītā, kad viņai jābrauc uz NL.
Es sadrupināju Wellbutrin, paņēmu pa nāsīm. Dzēru kaut kādu vodku. Un autobusā uz Rīgu atvēru balderiāņa tinktūru, izmaucu 2 pudelītes uzreiz. Es varu iedomāties kā tas autobuss smirdēja. Tinktūras ož pa kilometriem. Es biju tik ļoti apsities, ka runāju nenormāli skaļi autobusā. Nabaga pasažieri.
Un 10 minūtes, pirms kāpt ārā, Laura jautāja "tu precēsi mani? es tev apsolu, pēc gada mēs precēsimies"
Solījumi nav nekā vērti. Ir 2026, un mēs joprojām neesam laulāti. Tieši tāpēc es nekad neko nesolu. Ever, nekad. Esmu redzējis tik daudz lauztus solījumus, ne savā dzīvē. Solījumi ir ceļš uz elli