12.. Dec, 2025 | 11:17
cibiņš ≡: zivs
Retas reizes bija ar G, kad ņēmām sintētiku. Viņa ir godīga meitene. Bet kad ņēma, lai "nogrābstās", cik viņai atvērās. Ne garīgi, bet wild. Sīkums, kad paņēmuši ecstasy gājām uz vecrīgu, un visi bāri, whatever, kā Suede dziesmā "Cause tonight we'll go drinking, .. We'll do silly things. Oh whatever makes her happy". mums bija nauda, kapitāli pietiekami, un mums bija vienalga.
Iegājām pa ceļam Bingo, uz Brīvības ielas. Ko mēs tur darīsim? Nezinam. Varbūt uzspēlēt, taču whatvever, ir tik easy, ka vnk sēžam pie galdiņa, līdz pienāk viesmīle. Normāls jautājums par to ko mēs gribam. Smējāmies, ne ļauni. Sagaida laikam, ka pasūtīsim spēli un hard drinks, kā iespējams pieņemts.
Mēs izlaidušies pa galdu, pilnā fokusā, bet ir pajāt. Mēs viens otram: "Ko tu gribētu?" "Nezinu, padzerties laikam jā". Atbilde viesmīlei "Jums sulas ir?"
Izvēlējāmies ābolu sulu. "Divas?". Ilgi domājot, bet ne ļauni pret pret viesmīli, ja kas - "Nu ņemam?" "Tu gribi veselu?", "Man po", "ņemam vienu?", "ok, uz abiem". "jā".
"Mums lūdzu vienu uz abiem". Pilnas kabatas ar naudu. Viesmīle stīvi aizgāja, pieņēmusi pasūtījumu. Tādi bomži. Tikko viņa pagriezās, mēs ņirdzām, apskāvāmies, reizē smejoties "vienu ābolu sulu uz diviem", vietā, kur sagaida lielus tēriņus. Nevarējām beigt smieties cik pohui.
Ābolu sulu tā arī neatnesa. Tas ir crucial stāstā. Apnika gaidīt, gājām prom.
Mūs pavadīja ar skatieniem, promejot, bet tas bija jau wampire energy. Mēs to neņēmām, jo mums pašiem bija energy ko dot, vnk pasmējāmies par ārpasauli
Iegājām pa ceļam Bingo, uz Brīvības ielas. Ko mēs tur darīsim? Nezinam. Varbūt uzspēlēt, taču whatvever, ir tik easy, ka vnk sēžam pie galdiņa, līdz pienāk viesmīle. Normāls jautājums par to ko mēs gribam. Smējāmies, ne ļauni. Sagaida laikam, ka pasūtīsim spēli un hard drinks, kā iespējams pieņemts.
Mēs izlaidušies pa galdu, pilnā fokusā, bet ir pajāt. Mēs viens otram: "Ko tu gribētu?" "Nezinu, padzerties laikam jā". Atbilde viesmīlei "Jums sulas ir?"
Izvēlējāmies ābolu sulu. "Divas?". Ilgi domājot, bet ne ļauni pret pret viesmīli, ja kas - "Nu ņemam?" "Tu gribi veselu?", "Man po", "ņemam vienu?", "ok, uz abiem". "jā".
"Mums lūdzu vienu uz abiem". Pilnas kabatas ar naudu. Viesmīle stīvi aizgāja, pieņēmusi pasūtījumu. Tādi bomži. Tikko viņa pagriezās, mēs ņirdzām, apskāvāmies, reizē smejoties "vienu ābolu sulu uz diviem", vietā, kur sagaida lielus tēriņus. Nevarējām beigt smieties cik pohui.
Ābolu sulu tā arī neatnesa. Tas ir crucial stāstā. Apnika gaidīt, gājām prom.
Mūs pavadīja ar skatieniem, promejot, bet tas bija jau wampire energy. Mēs to neņēmām, jo mums pašiem bija energy ko dot, vnk pasmējāmies par ārpasauli