12.. Dec, 2025 | 02:48
cibiņš ≡: zivs
Iedomājoties par karu, es nevaru apgalvot par visiem, bet liela daļa mēs nezinam kā būtu, kaut ir sadomāti cēli priekšstati.
Kāds neslēpj, ka mestos bēgt, kāds jau pierādījis, esot Zemessardzē tagad.
Es, nestabila psihe, un līdz dziļumam pārplēsts sirdī, bez jebkā, ko zaudēt, un nedievinu dzīvot, neredzu kāpēc bēgt, un ja padoties, tad nogalinot vismaz vienu iebrucēju, lai tad mani nogalina pārspēks, mēģinot mani paņemt gūstā.
Ar mazāku alko reibumu, es ceru, es spētu noderēt arī ar savu imobilitāti. Mans uguns pret okupantiem ir jau pārbaudīts.
Barikādes vēl nebija sākušās. Bija pirmais uzsaukums pa tv: nākt aizsargāt Latvijas TV ēku. Es saģērbos uzreiz. Cik man varēja būt ap to laiku? 19?
Mamma aizsprostoja ceļu, nekur es neiešot. Redzot, ka viņa ir mūris, un bez brutalitātes garām netikšu, draudēju, ka kāpšu gar lodžiju, 8. stāvā, pie kaimiņiem. Laikam pat biju gatavs.
Nolaida rokas, palaida garām.
TV ēkā ierodoties nakts sākumā, bija scary as fuck – "lielie aizsargi" izrādās esam vēl + 20 pusmūža sievietes. Bet tās bija pirmās minūtes no barikādēm. Tad tikai sāka nākt klāt.
Es zinu kāpēc mirt. Par latviešu meiteņu drošību un naidu pret sarkano ļaunumu.
Tas nav tik sekli. Manī deg tas, kāpēc mira 1918.
Come on, labāk ir izdzīvot, kad ienaidnieks salien atpakaļ sev tūplī
Kāds neslēpj, ka mestos bēgt, kāds jau pierādījis, esot Zemessardzē tagad.
Es, nestabila psihe, un līdz dziļumam pārplēsts sirdī, bez jebkā, ko zaudēt, un nedievinu dzīvot, neredzu kāpēc bēgt, un ja padoties, tad nogalinot vismaz vienu iebrucēju, lai tad mani nogalina pārspēks, mēģinot mani paņemt gūstā.
Ar mazāku alko reibumu, es ceru, es spētu noderēt arī ar savu imobilitāti. Mans uguns pret okupantiem ir jau pārbaudīts.
Barikādes vēl nebija sākušās. Bija pirmais uzsaukums pa tv: nākt aizsargāt Latvijas TV ēku. Es saģērbos uzreiz. Cik man varēja būt ap to laiku? 19?
Mamma aizsprostoja ceļu, nekur es neiešot. Redzot, ka viņa ir mūris, un bez brutalitātes garām netikšu, draudēju, ka kāpšu gar lodžiju, 8. stāvā, pie kaimiņiem. Laikam pat biju gatavs.
Nolaida rokas, palaida garām.
TV ēkā ierodoties nakts sākumā, bija scary as fuck – "lielie aizsargi" izrādās esam vēl + 20 pusmūža sievietes. Bet tās bija pirmās minūtes no barikādēm. Tad tikai sāka nākt klāt.
Es zinu kāpēc mirt. Par latviešu meiteņu drošību un naidu pret sarkano ļaunumu.
Tas nav tik sekli. Manī deg tas, kāpēc mira 1918.
Come on, labāk ir izdzīvot, kad ienaidnieks salien atpakaļ sev tūplī