7.. Aug, 2025 | 20:50
cibiņš ≡: zivs
Man ir daudz spēļu, mazāk nekā bija agrāk. Agrāk, varu lielīties, reiz mēs kaut ko gaidījām ar čomiem, ne īsti draugiem. Es pārkārtoju sīkus elementus uz galda, iedomātā kārtībā, vertikālos centos nobalansēt, un tā uz riņķi. Protams, mani nepazīstošs, jautāja, kāpēc es tā darot. Es nezināju, bet atradu atbildi – lai interesanti. Šī nekāda atbilde viņu pārsteidza, ka tas esot apskaužams komforts – spēt sevi izklaidēt jebkurā brīdī. Man nelikās nekas tāds, vispār nekas, nebiju pat domājis.
Ha, es to sāku stāstīt kā ievadu, bet sapisos meistarībā, un aizmirsu iztirzājumu. Par ko es runāju, hmm. Vismaz aptuveni?
Noteikti zinu, ka tas bija kaut kas ar domu/vārdu spēlēm, bet kas šņabī aizmirsts, aizmirsts.
Lielās, Lauvu spēles gan vairs nespēlēju, kādus mēnešus. Turēju (pagātnes forma) sirds gatavībā divas, bet tas lauž cilvēkiem prātu reālajā dzīvē, un pats es ne izdirsta baltmaize, ne kas. Ne es zinu ko gribu, ne man kādas sajēgas. Un mana griba ir tikai žēlastības pret mani nodrošināta, ne mans nopelns. Gan Dieva žēlastība, gan to žēlastība, kuras vēl nesaprata, ka jāsūta mani dirst.
Neesi garlaicīgs, visa stāsta beigās, nerunā tālāk. Man ļoti patīk runāt, un te es rakstu, jo Laurai pālī vēstules... ir kā spļaut viņai sejā. Viņa laikam ar kaktiņu ieskatās un nelasa tālāk, ja redz, ka Lauvas te nav.
Kā Dienvidparkā, opis, vecuma demenci un aklumu, visu nespēju, raksturoja, kā būt ieslēgtam tumšā istabā, un tev nepārtraukti atskaņo Enya. Tā man, jaunais asociatīvais vokālais mākslinieks ir Lana Del Rey. Un kā atceros Lauru, vai kā prātā vai stereo atskan Lana Del Rey, mixējās. Viena vienīga demences Enya
Ha, es to sāku stāstīt kā ievadu, bet sapisos meistarībā, un aizmirsu iztirzājumu. Par ko es runāju, hmm. Vismaz aptuveni?
Noteikti zinu, ka tas bija kaut kas ar domu/vārdu spēlēm, bet kas šņabī aizmirsts, aizmirsts.
Lielās, Lauvu spēles gan vairs nespēlēju, kādus mēnešus. Turēju (pagātnes forma) sirds gatavībā divas, bet tas lauž cilvēkiem prātu reālajā dzīvē, un pats es ne izdirsta baltmaize, ne kas. Ne es zinu ko gribu, ne man kādas sajēgas. Un mana griba ir tikai žēlastības pret mani nodrošināta, ne mans nopelns. Gan Dieva žēlastība, gan to žēlastība, kuras vēl nesaprata, ka jāsūta mani dirst.
Neesi garlaicīgs, visa stāsta beigās, nerunā tālāk. Man ļoti patīk runāt, un te es rakstu, jo Laurai pālī vēstules... ir kā spļaut viņai sejā. Viņa laikam ar kaktiņu ieskatās un nelasa tālāk, ja redz, ka Lauvas te nav.
Kā Dienvidparkā, opis, vecuma demenci un aklumu, visu nespēju, raksturoja, kā būt ieslēgtam tumšā istabā, un tev nepārtraukti atskaņo Enya. Tā man, jaunais asociatīvais vokālais mākslinieks ir Lana Del Rey. Un kā atceros Lauru, vai kā prātā vai stereo atskan Lana Del Rey, mixējās. Viena vienīga demences Enya