6.. Aug, 2025 | 07:00
cibiņš ≡: zivs
žēl, es neeju mežā, #ežā, vairs pēc sēnēm. dzirdu daudz, gailenes esot kalniem. un man nevajaga bekas. tās ir karalienes, bet garšo man vislabāk gailenes. podiņi vēl, ja svaigi, ar sāli.
pie reizes varu izstāstīt sēņu apziņas teoriju. tām ir savs fizisks networks – zem zemes komunikāciju kabeļi (zinātne, ne ezotērika), un apziņa (ko es nevaru pārbaudīt, jo neesmu vieds).
ar Latvijas psihotropajām mani iepazīstināja Nastja. ne par Nastju. par skillu, vai cieņu, ko viņa mācīja, kad atradāmies Carnikavas pļavās, man pirmo reizi lasīt sēnes, par kurām NSRD dzied(āja).
pirmā sēne, ko sezonā atrodi, ir jāsveicina, ar labu vaibu (alkohols ir izslēgts – praksē pierādījies, kā antidots komunikācijai ar sēnēm) jāpateicās, un jānoplūc ar lūpām. tad, visticamāk, sēne tevi "svētīs" pārējo sēņu atrašanā. tiktāl viss pareizi. pieminētais alkohols, kā luste reiz pļavās tika izmēģināts, un tu esi citā pasaulē – tādā, kurā tu rāpo pa zāli bullēna trulajā miglājā, un sēni tu mūžam nesastapsi. lasīt sēnes, rāpojot pļavā, šķirstot zāli, ir jābūt labā mentālajā fitnesā. tas nenozīmē noteikti būt priecīgam, bet nedrīkst būt miskaste līdzi. komunkācija pastāv, lai cik tas jocīgi nebūtu.
trivia:
reiz, pēc Carnikavas pļavām, mūsu mazo 3 personu kompāniju, Gunta, palūgta apstāties, izlaida kaut kur Kalngalē, mežos. sēnes tikai dabā, tech/pilsēta nomoka.
jocīgais bija ne tas, ka sēnes pļavā teju parādīja ceļu pie nākamās, bet ēdamās Kalngales mežā bija kā dekors – šķita, jāizvairās, neuzkāpt. Bērzlapes pārsvarā. es tādu kvantumu nekad vēl nebiju redzējis – kā puķes ziedoša pļavā. es to spēju iedomāties vienīgi kā, man visas sēnes mežā bija marķētas, kā applikācijā, skatos vai nē.
pie reizes varu izstāstīt sēņu apziņas teoriju. tām ir savs fizisks networks – zem zemes komunikāciju kabeļi (zinātne, ne ezotērika), un apziņa (ko es nevaru pārbaudīt, jo neesmu vieds).
ar Latvijas psihotropajām mani iepazīstināja Nastja. ne par Nastju. par skillu, vai cieņu, ko viņa mācīja, kad atradāmies Carnikavas pļavās, man pirmo reizi lasīt sēnes, par kurām NSRD dzied(āja).
pirmā sēne, ko sezonā atrodi, ir jāsveicina, ar labu vaibu (alkohols ir izslēgts – praksē pierādījies, kā antidots komunikācijai ar sēnēm) jāpateicās, un jānoplūc ar lūpām. tad, visticamāk, sēne tevi "svētīs" pārējo sēņu atrašanā. tiktāl viss pareizi. pieminētais alkohols, kā luste reiz pļavās tika izmēģināts, un tu esi citā pasaulē – tādā, kurā tu rāpo pa zāli bullēna trulajā miglājā, un sēni tu mūžam nesastapsi. lasīt sēnes, rāpojot pļavā, šķirstot zāli, ir jābūt labā mentālajā fitnesā. tas nenozīmē noteikti būt priecīgam, bet nedrīkst būt miskaste līdzi. komunkācija pastāv, lai cik tas jocīgi nebūtu.
trivia:
reiz, pēc Carnikavas pļavām, mūsu mazo 3 personu kompāniju, Gunta, palūgta apstāties, izlaida kaut kur Kalngalē, mežos. sēnes tikai dabā, tech/pilsēta nomoka.
jocīgais bija ne tas, ka sēnes pļavā teju parādīja ceļu pie nākamās, bet ēdamās Kalngales mežā bija kā dekors – šķita, jāizvairās, neuzkāpt. Bērzlapes pārsvarā. es tādu kvantumu nekad vēl nebiju redzējis – kā puķes ziedoša pļavā. es to spēju iedomāties vienīgi kā, man visas sēnes mežā bija marķētas, kā applikācijā, skatos vai nē.