Re: Paldies Tēvam
13.. Feb, 2025 | 23:21
cibiņš ≡: zivs
Wow! Super, ka esi tik labi atguvies. Pēc ierakstiem spriežot, pilnīgi formā.
Nezinu, kas labs aizešanā no konservatorijas, arī ja domā, ka nesanāks būt izcilam, bet ok. Būšana kontaktā ar to vidi, man šķiet, labi ietekmē skatpunktu, savas koordinātes.
Un pagrieziena punkti laikam ne reti notiek kādās traģiskās situācijās.
Man notika joprojām līdz galam nediagnosticēts sūds, kas savērpa mani neatejošā kroplībā. Taču dzīve ļoti izmainījās uz ko neiedomājamu – pirmkārt jau nolika uz bremzēm pilnīgu ripošanu bomža bedrē, un, nesaprotami, jaunas attiecības sākās sērijveida birumā. Attiecības arī bija viens no iemesliem, kāpēc vēl veselam esot neko vairs negribējās – vnk nodzerties lupatās.
Nu, faktiski, tik zemu, cik es jau biju nonācis saslimstot, tālāk var uzskatīt, ka līkne radikāli mainīja kursu. Nu gan es atkal dzeru, un ir bijuši ļoooti zemi punkti, bet ja es nebūtu saslimis, meibi būtu jau uz ielas. Nekādi nevaru savu slimību nosaukt par nelaimi.
Nezinu, kas labs aizešanā no konservatorijas, arī ja domā, ka nesanāks būt izcilam, bet ok. Būšana kontaktā ar to vidi, man šķiet, labi ietekmē skatpunktu, savas koordinātes.
Un pagrieziena punkti laikam ne reti notiek kādās traģiskās situācijās.
Man notika joprojām līdz galam nediagnosticēts sūds, kas savērpa mani neatejošā kroplībā. Taču dzīve ļoti izmainījās uz ko neiedomājamu – pirmkārt jau nolika uz bremzēm pilnīgu ripošanu bomža bedrē, un, nesaprotami, jaunas attiecības sākās sērijveida birumā. Attiecības arī bija viens no iemesliem, kāpēc vēl veselam esot neko vairs negribējās – vnk nodzerties lupatās.
Nu, faktiski, tik zemu, cik es jau biju nonācis saslimstot, tālāk var uzskatīt, ka līkne radikāli mainīja kursu. Nu gan es atkal dzeru, un ir bijuši ļoooti zemi punkti, bet ja es nebūtu saslimis, meibi būtu jau uz ielas. Nekādi nevaru savu slimību nosaukt par nelaimi.