Paldies Tēvam
2.. Feb, 2025 | 08:40
cibiņš ≡: disel
Ja vien šodien nav tā, ka negirbas vispār neko. Visi, kas sevī kaut nedudz rakņājas, mokās šaubās. Manas mokas izbeidzās ar insultu, ratiņkrēslu un nespēju parunāt. Tad, kad atguvu spēju patstāvīgi aizsteberēt uz tualeti, bērni pārveda uz laukiem. Dabūju jaunu telefeonu ar jaunu nummuru, lai ne es, ne mani nevar sazvanīt. Gluži no nulles jau nesāku, jumts virs galvas, pods zem pakaļas. Nu jau pieci gadi, kā nedaru to, ko darīju pirms tam. Daru to, par ko tikai varēju sapņot pirms tam un kam nekad nebija ne laika ne gribasspēka. Šis ir jau otrais 180` pagrieziens manā dzīvē. Pirmais bija aiziešana no konservatorijas. Bija čuja, ka vairāk par viduvējību nekļūšu. Tagad skatos uz saviem studiju biedriem, kuri mani toreiz nespēja saprast un nenožēloju nemaz. Neārstēju, drīzāk lielos. Drīksti maķukoties un apsaukāties, pārdzīvošu.