zivs - 25. Maijs 2026

Atradu vienkāršāku risināju baložiem. Aizvēru lodžiju. Pats gulēju sasvīdis kā ar ūdeni apliets. Par elli nerunāsim. Alko beidzies jau otro dienu. Psiho zāles šausmīgi taupu, jo tām un paika, ko uz nespēju paskatīties, palicis kādai nedēļai. Visas detaļas nē. Nomirt nē, dēls nepārdzīvotu.
Bet mana dzīve šobrīd ir beigusies.
Salauzts pilnīgi visā.
Un pietika vnk paņemt, esot jau labi atkopušamies 7 nedēļas, vienu reizi, ko valsts atļauj un pat mudina. Es nevainoju nevienu, tikai sevi.

Lost

ak es napadziņš. dzīvnieciskās bailes un apkopalipse ir nomainījušās uz pilnīgu izsīkumu.

kad iepriekš viņš tika ellei manu prātu dzenot tā, ka tuvu sakropļot, un izmetu pa 8. stāvs logu, jo putns tomēr – nenostīsies. es pārkārpu līniju. bet nepārdzīvoju, ka lai kā es kādreiz domātu, ka neemu tomēr slikts, esmu redzējis sevī pietiekami ļaunu jau iepriekš. šodien baloži nepsiho. bet es pazīstu pēc krāsojuma. nāk tikai viņa māte.

tagad viņa māte pastāvīgi iegriežas, pasauc kādu brīdi, meklējot savu nāves bailēs reiz padzīto uz neatgriešanos bērnu.

un viss, ko vēlos ir gulēt. aizmigt iespējams uz ilgāk kā 15 min, sapņi birst kā kinofilmas, bezgalīgi. citkārt pilnīgi neitrāli. tikko atkal pamodos no īsā snauda un attapos, ka kādam stāstu ko relatīvi intresesantu. sūdīgākais, ka sapnī nebijam kam stāstīt. izrādījās, es stāstīju pats sev priekšā