zivs - 13. Marts 2026

Eiž nav b., ja kas.
Bet kritušus cilvēkus, kāds arī es esmu, mūsdienu kino seriālos var redzēt kā special tipu. Lelle no plaukta. Paņem, pārvelc ar augšdelmu pāri iepakojumam, notraust putekļus. Kasiere ieskenē. Mājās izpako, un skat, princim tikai nedaudz tumšāka "āda", dēļ polimēra īpatnībām laikam ejot. Tas pats Kens.

Tas ir. Ir 2026. Bet es esmu vēl aļaskas 1986. veikala prece.

Govs, kāpēc Tu par to tā baidies? Cibai ir viena alga, ir jums, vai nav. Kāds iebakstīs acīs aizdomas, ka ir? Nu un? Viņi nevar trāpīt spogulī, tāpēc diršās. Bet nē, tikai tāpēc lai ir ko klačot. Citādi nobeigties var no garlaicības.
Es ieteiktu acīs vertigo – lai neviens vispār nesaprot, kas notiek. Dažreiz man šāds triks palīdz

Khmm, man ir reālākas problēmas. Pie manis atsākuši dzīvot baloži. Un viņi jau nu tiešām pārosies.
Es sabūvēju auklu tīklu, saliku burkas, lai nav kur piezemēties. Par maz, viņi katru rītu atrod kur "pāroties", ārpus jauniem traucējumiem. Es salikšu visu lodžiju ar burkām. Es negribu, lai tas beidzas ar grēku – pārmest olu malai. Es daru ikdienā visu, lai baloži te nedzīvotu. Kāpēc? Idiotiskās kopošanās dejas nedēļām, tad visa vasara perēšanai, putnu audzināšanai, troksnis, ka nevar gulēt, 20 incesta brālēni kā Aleponijas bārā uz manas lodžijas un nodirsts viss kārtām.

Kill pigeons. Un vienalga, es neesmu ļauns. Es vnk nepieļaušu šeit vairs perēt. Baloži nahui

Nē, dārgā gos. Tagad viņi ir tikai 2, un dzīvo šeit lielā laimībā, faktiski kara apstākļos, jo es max apgrūtinu viņu dzīvi. Ir izlikti priekšmeti, es vicinos ar gariem priekšmetiem, ar vēlmi tiešām trāpīt. Es labrāt uzsistu putnam, lai tinās nah.
Viņiem tas nav nekas. Lodžijā ir tik skaļi, ka no 2 putniem nevar gulēt.

Ja te būs ola, tad noraksti visu vasaru. Būs olas vēl un vēl, 20 incesta brālēni, kas palīdzēs pieskatīt. Arī (cilvēku) kaimiņus jau besī, jo rajonā miera nav.

Izmest olu pāri malai jau ir karmas jautājums. Tas būtu pats vieglākais, bet es tik ļoti to nedarītu, es labāk iekaustītu baložus ar metra lineālu, lai bēg uz visiem laikiem.

Nezinu, vai tas bija spaiss. Izskatījās pēc zāles. Es tik ļoti ātri notinos uz savu izstabu. Mani pratināja pats sātans. Party mani apsmēja "lūk parādās īstais face". Es nespēju pat sūtīt nevienu dirst, es ignorēju arī beibes, un skrēju uz savu istabu. Apgūlos, un griezos karuselī virs sava matrača. Ļoti melnā spirālē, murminot, lai beidzās.

/Komunalka. 2011/

Man tiešām nav nekas pret baložiem, vai jebkuru dzīvību, izņemot blaktis, tarakānus. Bet viņi iejaucas dzīvē nepārprotami. Tu esi nodirsts ar skaņām, intensīvu daudzskaitlīgu klātbūtni, sveramām kakām. Es tiešām negribu vēl vienu gadu šādu.
Es neesmu slikts. Es negribu iznīcināt baložu olu. Tāpēc es cīnos, lai tāda te neparādītos. Baloži ir tādi survivors, ka jācīnās visām metodēm. Es nevienu nesitu, neiznīcinu, es vnk biedēju prom.

Balodi, uzvārdā, man nekad nav nekas pret tevi. Es mēdzu dirsties, bet lai turētu savu karogu. Tu esi still in deep respect.
Un es nejūtos vājš.

rakstot MI:

man ir bijis arī daudz naudas. tikai tūkstošos. esmu redzējis, ko nauda dara. stāsts būtu garš.
nauda ir tests. kurš cilvēks kāds paliks. es aizgāju pa rensteli. es tērēju vispār neskatoties, un nesaudzējot savu dzīvi.

/tas bija par to, ka dēļ Lauras es atteicos ierakstīt īstos skaitļus loterijas biļetē. es ar vārdiem atteicos vinnēt 92 miljonus, jo tad es zaudētu Lauru/

ticiet, nav tādas naudas pasaulē, zaudēt mīļoto

sorry, es par daudz zinu

Es neiešu dušā. Es neostu pimpi, bet pimpi vienīgo būtu jānozmagā. Laura tā ieteica – mazgāt katru dienu. Pārējais ķermenis nesmird.
Man deep depr. Es nestāstīšu kāpēc, un tas nav no manis.
Es vnk iešu ārā pēc vēl alko, un ne jau deprja dēļ.

Es dirst kāds depris.

Pusei cibas nav zināms, kā izskatās depris. Man ir visas zāles mājās, gan aptiekas, gan lokāli pieejamas. Nekas nepalīdz. Ir jāiet. Ārā ir daudz labāk

Nu beidz, govs! Old people porn esmu redzējis, fragmentāli. Tas ir briesmīgi.
Man tikai auglīgas, no ļoti jaunām (18+) līdz 40+

Savu sexy augumu esmu zaudējis, jo neatstājos no kompja, gultas, virtuves.
Kad es neēdu dienām, kļūstu sexīgāks, sāk pazust vēders. Bet citādi, jau izdilis vidus uz galvas, ko sedzu kārtojot matus, resns vēders. Pretīgs, neiekārojams.
Kādreiz Iokaste redzēja mani kailu skrienam no jūras ārā "tev ir ļoti skaists augums". Draugi klusēja, klusi piekrita. Es tiešām nedomāju, ka smuks – āda pāri kauliem.

Tik tievu džeku vajag redzēt. Ap 18, es biju izsmiekls – es ļoti kautrējos novilkt drēbes. Ar gadiem pieauga pleci, ķermeņa būve, un tikai pirms pilnīgas sabrukšanas, es saskatīju, ka neesmu pretīgi tievs, bet man vnk nav tauku.

Nu nav tik slikti. Starp ādu un kauliem ir muskuļi. Es nesportoju. Man bija mājās cik tur kilo svaru stienis. Es dažreiz tomēr trennējos. Pārdevu vienā setā. Es netaisos sevi mocīt ar treniņiem. Tātad, bija tikai muskuļi, āda pāri, nekādu tauku ever.

Vovka, putinists, reiz lauzās ar mani pālī wrestling. Viņu nolauzu uz skaitli 2. Viņš teica, stiprākais džeks ko esmu redzējis rajonā. Tikai sportisti tevi varētu nolikt gar zemi (ne tā īsti pārliecināts, vai varētu).

Man invaliditāte ir attīstījusi labo roku. Pizģec kāds spēks, jo es eju uz 3 kājām – 2 nestabilās, un roka, ka reizēm spēju paiet tikai pateicoties labajai rokai.

Manos 10 gados, esot kempā, nesām lielu katlu. Skolotājs domāja "ko tur mazs puika", bet es savu pusi pierāvu tik strauji, ka učuks teica "psc, tev ir krampis".
Jā, rokas nenormāli stipras. Un labā jau tagad ir sportistu level, jo es eju balstoties uz labo roku.

Bet muskuļi... Es skatos spogulī pēc dušas, un tur ir tikai āda.
Come on, arī karate pro ir mazi muskuļi. Man ir sievietes līmenī. Ļoti tievas rokas. Un es gāju karate pusgadu

Pirms eju ārā pēc drink.
Kaķis tieši tā. Viņam vajag ļoti daudz gulēt. Un (neuzbraucot nefolkam) viņš easy saplosīs seju sunim, un nedabūs ne skrambu. Pure pārliecinātība par sevi.

Jāatzīst, ka manī ir par daudz dep, lai es kādu plosītu. Un es nekad neesmu gribējis kādu plēst.
Bet esmu definēts kaķis. Maz jums nelikies

Tikko runāju ar puisi uz ielas. Mēs izrādāmies blakus dzīvokļa kaimiņi. Es 31, viņš 32. Apmainījās ar zāli. Savācām tel nr. Ir ļoti daudz stāstu, bet ne cibai. Dievs, dod man nokļūt mājās.

Ciba in reality nepiedzīvo tādus stāstus kā es. Mēs stāvējām ar, izrādījās, blakus dzīvokļa kaimiņu un trinām mēles stundu. Man ir viņa ganja kabatā.
Es apsolīju, būs raža jau tuvākajās dienās, un es tevi stabili sazvanīšu. Jo es sevī zinu, esmu devējs, ne ņēmējs.

Tālāk mani pavadīja krievu jaunietis. Izskatījās kā džeks no NL. Turēja mani pusceļu līdz mājām. Sarunāja random mašīnu, lai aizved mani mājās. Aizveda.
Es dievojos, jo tā dzīvē vnk nenotiek, bet viss notika.

Cilvēki var būt pāķi. Bet Goldie to apstiprināja. Latvieti tu vari arī nepamanīt, bet krievu cilvēks tev pieskries klāt, cels no zemes augšā "kurp jāiet?".

Loģiski, ka es atsakos. Bet cilvēks neliekas mierā. Lūdz virzienu, un ir gatavs mani nest aiz pleca. Tad atvērt kādam auto durvis, un sarunāt lai mani ved.
Krievi. You see?

Es apsolīju tam krievu puisim, ka būs bloga ieraksts, jo viņš palīdz nenormāli. Kāds ir viņa vārds? Neatceros. Bet viņa smaržas joprojām ir uz manām drēbēm.

Es sāku gribēt dzīvot ziepniekkalnā. krievu te ir daudz, bet viņi visi ir ar + zīmi. ja tev būs slikti, krievs būs klāt, palīdzēs.
centrā, starp apple meitenēm, neceri. nomirsti, ja neesi elite.