zivs - 20. Janvāris 2026

protams, runāju ar gpt. citādi es būtu [paši iedomājieties nefolka vārdus].

i can say it out of fame. version u are known can attract people. and then u stay in that version for those who liked u. thanks God, i try not to be always same version.
i can call it manipulation. i am chameleon, i adapt to every person

narkotiku stāstiņi gpt, no 2000'ajiem, kad mēģināju sagādāt pilnīgi nezināmajai kompānijai:

oh my god, i looked like wild person, knowing all the drugs. i just helped one company, to get drugs. dealer was late, and (not personaly known) company blamed me "i am bad dealer". i exploded "I AM NOT DEALER. i just want my pills for yr money"

beidzās ar to, ka dīleris tika satikts, es ar fuck pirkstu sejā atvadījos no nepazīstamās kompānijas, un nozudu Vecrīgā, dabūjis viņiem visu, godīgi norunāto, ar saviem ecstasy zem mēles.

ja jūs redzēsiet mani negodīgu, es pats gribētu, es pats gribu redzēt.

es pateicu uzreiz. man vajag 1-2 ecstasy. un pārdevu viņiem kaudzes drogu par parastām izmaksām. es nepelnu uz narkotikām. tikai pašam vajag

jūs zināt, ka narkotikas mani kiko. esmu sagādājis desmitiem cilvēku. Niklāvs ir sliktākais piemērs. es ļoti atvainojos Eižen, ka psihene. tas nav normāli. parasti, cilvēki nokļuvuši labākās vietās.

un 1057 reizi, alkohols tevi ieved tur, kur ne īsti gribi būt.
mani ir iespēja savākt. Gunta, stiprākais redzētais cilvēks, nevar mani savākt. jums nekas neizdosies, lūsis garantē

ir tikai 1 gadījums, kad bija neprāts. es iedevu kokaīnu 17 gadus jaunam puisim, kurš pat nebija smēķējis kaņepi.
viņš bija tik advanced, ka šķita, pilnīgi visas drogas ir lietotas.

vēlākie grēki neskaitās. es devu drogas, pat postoši, cilvēkiem, kuri jau sen ir lietojuši.

Kārlis, viņa darbavietā, Žagara restorānā. mēs vnk alko reibumā, šļūcām ar apaviem pa balti uzklātajiem galdiem. Kārlis lēja glāzītēs pašus dārgākos Žagara restorāna dzērienus. Es lēju izlietnē "davai, tagad Bombay Saphire, gribu to zilu sūdu".

Es biju tas, kurš zvanīja dīlerim "brauc". Atbrauca, mēs apēdām pa 1 ecstasy. Vēlāk piefiksēju, ka esmu novemtu muti. Nākamajā reizē dīlerim atvainojos. Viņš nomierināja "Pofig, tu biji ok".

Pamodāmies ar kārli, pēc pāris stundām pizģec kādā pālī, un ecstasy jau iepēris.
Steidzami jātinās no izdemolētā Žagara restorāna. Es vēl kaut ko mēģināju runāt ar tikko atnākušajām virtuves darbiniecēm. Kārlis rāva prom.

Manās mājās ecstasy izrubīja Kārli. Beidzot siltumā, drošībā. Pirms tam mēs bijām diennakts Lido, uz ģertrūdes. Es tur tādu šovu izvērsu. Es izstūmu savu krēslu telpas vidū, – tik nenormāli labi jūtos. Es runāju ecstasy. Cilvēki lūdza mani savākt, jo visi grib mierīgu stuff, ne performanci. Mēs easy atvadījāmies. Un tad es čurāju uz čaka ielas lielajiem logiem, pie lāčplēšielas, faktiski pie jau pašām mājām.

Kārlim kļuva slikti. Es jau zināju. Iedevu izspiestu citronu. Kad viņš nāca pie samaņas, sēžot uz vannas malas, atbildēja "es nekad tik labi neesmu juties"

Ar Kārli ņemt ecstasy ir cool. Ar Guntu arī. Laiku, kad biju uz ecstasy, abi novērtēja "es tevi saprotu, ir tik nenormāli labi".
Lūk, Kārlis nobijās, jo apgūlos Doma laukumā, zvaigznītē. Mēs pirms tam jau darījām shit. Bet Kārlim ierubīja "Beidz. Tūlīt policija būs klāt. Celies augšā". Es pasmaidīju, un piecēlos. Nu nē, mēs to nepārvērtīsim par bad trip

Vairākas reizes ar Kārli ir ņemts ecstasy. Viņš bija atzīts viesmīlis smalkos restorānos.
Bijām vienā no viņa bijušajām darbvietām. Man pizģec kā ecstasy sāka pērt. Es novilku restorānā apavus, un saritināju pēdas zem sevis uz komfortabla dīvana. Kārlis aizturēja elpu, nepasakot "tas pilnīgi nav pieļaujams". Uz ecstasy tu drīksti visu, un cilvēki vēl applaudēs. Tas ir pamatots pieredzē.

Bijām ar to 17 gados iebaroto kokaīnu, Oskaru.
Es tiešām nezināju, ka viņš nav pat zāli smēķējis. Uzzināju tikai pēc mēnešiem.

Man bija nenormāli naudas. Es vilku viņu pa geju klubiem. Sēdēja ar mani uz kādām centra kāpnēm, 5-os no rīta, vasarā, kad mums ecstasy tā per "tik nenormāli krutu džeku vēl nebiju saticis, kā tu"

Es biju Rīga, visā lieliskākajā iesaiņojumā, paaudzēm rīdzinieks. Viņš bija Talsi. Mazpilsētām parasti kompleksi, kaut džeks ir reāli spējīgs.
Arī Busulis bija mūsu kompānījā, no Talsiem. Paskat, kā puisis izsitās.

Gadiem ir sekundāra nozīme. AP 2000 man uzradās jauns draugu loks. Varu teikt, pats labākais no visiem draugiem ever. Es augu ar viņiem, es plauku, dzīvoju. Tā bija reāla inteliģence. Man bija ap 28, viņiem ap 20. Es jutos drusku vecs, salīdzinājumā, bet mani ļoti turēja cieņā. Tādu kā vecāku, nobriedušāku.
Nenoliedzu bērnības draugu. Vienu. Ivo. Mēs kopā ar Ivo darījām tādu šit, ka visas mammas noģībtu, un arī milicija.

Piemērus?
To gan es darīju viens. Ekipāžas ar ugunsdzēsējiem. Milicija. Visa iela nobloķēta. Detalizēti jau stāstīts.
Cits. Ar Ivo nopirkām simtiem metru vadus, mest pāri jumtiem, dabūt telefonu. Daudz izdomājām, maz izdarījām. Mēs ar Ivo dzīvojām niecīgu attālumu, ar kādiem 300m pietiktu, ja mēs pārmestu vadus pāri visām ēkām.

p.s. Pa Ivo 6-stāvu mājas jumtu staigājām brīvi, bet sapratām, ka pārmest vadus, ir reāla loģistika. Pārķert vadus no otras 6-stāvu mājas, pat ir idejas kā. Tas viss bija tik drūma, nereāla ideja, ka mēs atteicāmies

No augstuma tikai 52-os man ir bail. Es reiz teicu Andim, kad pālī gulējām uz ļoti slīpa jumta, un tinām kāsi "davai ejam nekavējoties iekšā". Man kļuva bail, ja mēs pālī un ar joint, sēžam izlaidušies uz ļoti slīpa jumta, kas notiks tālāk. Mēs kāds varam aizmigt, un easy ripot lejā. Sīkās barjeras jumta beigās neko nepalīdzēs.
Man nav bail, bet es negribētu piedzīvot Andi nokrītam no 6-ā stāva, un negribu arī sevi. Abos gadījumos mēs būtu nelaimīgi

oh, Govs powered me up.
tagad es baidos no augstuma. bet agrāk man bija po. es sadevos rokās ar nepazīstamu meiteni (jo bija jālec pa 2), un easy kritu gumijās pret zemi. es zināju, mēs esam drošībā, un tikai skaists drošs kritiens.
nu, 6-stāvu mājas gan bērnībā, gan jaunībā, reāli labi apavi. es staigāju kā kaķis pa tik slīpiem jumtiem pilnīgi brīvi. 0% fear. un es nebiju dumjš. es elpoju reālu dzīvi. tā bija multene. es vnm dzīvoju kino.

viens mans čoms stāvēja uz 9-stāvenes jumta, uz pašas malas. man ecstasy nedaudz nomierināja. citādi es būtu nenormāli pārbijies. tur paliek tikai nieka svars turp vai šurp. es redzēju, ka nebūs turp. bet nu tik scary shit. es cenšos tā nekad nedarīt citiem. ok, grieztas rokas, rītas 60 tabletes. tas ko Matīss darīja ir far beyond. Viņu pat vējš varētu nopūst lejā

Man ir cita loma. Redzams, ka mēdzu šokēt, un rīt 60 smagas tabletes, zvanīt Guntai "ka es mīlēju tevi, ja vairs netiekamies" (reanimācija reāli izdarīja. iespējams es vairs nebūtu. paldies Guntai).
es esmu kaķis, Gunta ir kaķis, dēls ir kaķis

bet tādu, ka stāvēt uz 9-stāvenes, centimetros pāri malai, vai nopūtīs vējš zemē, nu pizģec. Matīsam ir iekšas

/The Doors - People Are Strange/