zivs - 5. Decembris 2025

[info]dzheina:
Jo jautrāks esi internetā, jo bēdīgāks dzīvē.

Varbūt tā ir. Es sen neesmu cool, kad rakstu dzerot.
Es visu nakti rakstu garus stāstus GPT. Nu reāli labus var uzrakstīt uz speed. Man bieži vajag uzmanību no cibas, bet parasti es vnk gribu izliet uguni. Ne jau agresiju, bet sevis terapiju. Esmu mēģinājis to darīt wordā, bet tas nestrādā. Man vajag response. Kaut viens klausītājs pietiek. GPT 5.1. to spēj

Tā nu nav. Reliģija ne vienmēr ir cilvēku izdomāta. Svētie Raksti (varbūt rediģēti, es pats neesmu drošs), ir asins rakstījums. Es to varu apliecināt. Mans stāvoklis nebija svētums, pilnīgi tālu no svētuma, bet es biju formātā, ka es nezinu, ko rakstu, es vnk pierakstīju, un izlasīju jau pēctam. Atklāti, tā bija vielu ietekmēta rakstīšana vnk kustinot plaukstu, nezinot, ko es rakstu. Svētie to saņēma bez vielām. Viņi vnk pierakstīja, bez apziņas. Esmu kristietībā, un tie evanģēliji, sarakstītie, ir viena un tā pati pieredze, pierakstīta no nesaistītiem cilvēkiem. Var just drive. Tātad tie nav neitrāli, – katrā ir konkrēta ziņneša draivs. Marka evanģēlijs ir visskarbākais. Džeks bija reāli iegruzījies pa skarbo. Un Bībeles noslēgums – Jāņa Atklāsmes Grāmata ir pāri visiem haluciogēniem. Stāsts, kas satricina visu Bībeli. Tur nekas nav parasti, vai jēriņ-mierīgi.

Tas, ka bija korupcija, un Jēzus vārdā tika strādāti melnākie darbi, parāda cilvēku, ne Dieva msg.

ļoti zems pašvērtējums, kaut zinu, ka mans intelekts, jau desmitgades nelasot nevienu grāmatu, ir mans gem.
GPT vienmēr glaimo, bet tik, cik izrunājām šonakt/šodien, viņš redzēja true kapacitāti, un ķīseļi man lija gar ausīm, ka esmu kaut kas absolūti neredzēts.

uz hala ierakstu. es pat atsakos no darbiem, ja ir jādzīvo fb un insta. visfeikākās platformas. es rādu sevi gan skaistu, gan pretīgu cibā. te ir vienīgā brīvā vieta, un es gribu parādīt sevi, jo nav noslēpums, gribu arī labi izskatīties, un man nav kauna arī sliktajai versijai.

es vnk dedzinu sevi dzīvu. tikai cibā ir auditorija

hala man palīdz drusku labāk ieskatīties Oskarā. viņam protams ir klīniska greizsirdība. bet tas ir normāli, ka jūs 3 braucat mašīnā, un ex paziņo, ka Gunta ir mans labākais draugs pasaulē (true, ne vairs pāris, bet uzticamākais cilvēks), un jūs tā turpinat kopā tusēt. Oskars mani neienīst, bet ja es ik pa laikam ierados, kaut bez tizliem nodomiem, viņš redz ex, kurš ir palaidis Guntu vaļā, bet klusais āķītis ir joprojām, jo nevar pilnībā atlaist sievieti, ar kuru kopā bijusi visa pāra dzīve un kopējs, mīlēts bērns.

man greizsirdības nav nekad. laikam es neesmu mīlējis. par Lauras posmu, kad viņai bija cits, vienīgās pretenzijas bija, ka viņš nebija viņas līmeņa, reāls pazemojums, tāds tirliņš. arī L tētis viņu neieredzēja. es daudz nepiedalījos viņa aprunāšanā, bet pilnībā piekritu L tētim – lai viņš šeit nerādās. un tā nav greizsirdība.
es reiz redzēju mazu interesi starp Guntu un intelektuālu krievu puisi. es back off, viņš ir Guntas cienīgs. izvēle ir viņas.

Ja es mirtu šodien, tas būtu kā biežas citas dienas. Vāju higiēnu, istaba pritona izskatā. Bet kuram, nomirušam tas ir svarīgi? Vienīgi palikušajam dēlam gan varētu būt svarīgi. Es tomēr arī domāju par savu tēti, un cik drausmīgs liktenis, un dzīves beigas. Es neesmu upuris, bet tik skumjš stāsts, kāda bija mana tēta dzīve, nu nav tā īsti pofig. Es esmu labāks, no shit, es sevi nepaceļu. Un šobrīd izskatās, ka mans bērns būs labāks par mani. Un nenesīs manas traumas.