16.. Okt, 2025 | 08:54
Visas manas kuces.
Sēž līnijā uz lodžijas malas un mierīgi ietur rīta tualeti – tīra spalvas, dziļi knābjiem iekšā tajās. Laikam tieku uzskatīts par savādas formas balodi – pilnīgs miers.
Sēž līnijā uz lodžijas malas un mierīgi ietur rīta tualeti – tīra spalvas, dziļi knābjiem iekšā tajās. Laikam tieku uzskatīts par savādas formas balodi – pilnīgs miers.
│Ҩ│ | knābt {1} mēģinājumi | Add to Memories
16.. Okt, 2025 | 10:57
Bet Dolārs kalendārā nav. Kāds stāstīja, ka populārs vārds starp čigāniem. Tik populārs nebūt nav. Viņu Latvijā ir tikai 34 (PMLP dati)
Nāk prātā Emir Kusturica un dziesma "15 dollars".
Govij patīk panki Tiger Lillies, man Emir Kusturica and Non Smoking Orchestra
Nāk prātā Emir Kusturica un dziesma "15 dollars".
Govij patīk panki Tiger Lillies, man Emir Kusturica and Non Smoking Orchestra
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
16.. Okt, 2025 | 11:10
Par čigāniem.
Iedveš cieņu. Visu lielvaru opresētie, ar sliktu slavu. Būtībā, rebel, panki.
Ja būsi lohs, appisīs vienā setā. Esmu bijis brīdināts laikus, un klaji neesmu uzticējies.
Pāris piemēru. Kaļiņingradā, aiz neko darīt, piekritu čigānieties aicinājumam parunāt, redzot, ka grib mani appist. Man šausmīgi interesēja princips, nedaudz ļāvos spēlei. Atvadījāmies ar abpusēju cieņu - līdzvērtīgi.
Pērkot no čigāniem zāli, viņu Rīgas dzīvoklī, visam taboram klātesot, vecs čigāns piedāvāja uzpīpēt kopā "puse no tevis, puse no manis". Viņš nolasīja, ka sekoju katrai viņa kustībai, vārdam. Jā, džeks (es) mīž, vai vismaz nav lohs. Viņš smaidīja. Izgāju neko nepazaudējis, un appīpējies kā nekad mūžā - ceļš cauri Rīgai bija tāds, ka nespēju redzēt visu citādi kā intensīvos vizuālajos photoshop filtros. Tā bija īstā čigānu ganja, ko katram nedod.
Respekts
Iedveš cieņu. Visu lielvaru opresētie, ar sliktu slavu. Būtībā, rebel, panki.
Ja būsi lohs, appisīs vienā setā. Esmu bijis brīdināts laikus, un klaji neesmu uzticējies.
Pāris piemēru. Kaļiņingradā, aiz neko darīt, piekritu čigānieties aicinājumam parunāt, redzot, ka grib mani appist. Man šausmīgi interesēja princips, nedaudz ļāvos spēlei. Atvadījāmies ar abpusēju cieņu - līdzvērtīgi.
Pērkot no čigāniem zāli, viņu Rīgas dzīvoklī, visam taboram klātesot, vecs čigāns piedāvāja uzpīpēt kopā "puse no tevis, puse no manis". Viņš nolasīja, ka sekoju katrai viņa kustībai, vārdam. Jā, džeks (es) mīž, vai vismaz nav lohs. Viņš smaidīja. Izgāju neko nepazaudējis, un appīpējies kā nekad mūžā - ceļš cauri Rīgai bija tāds, ka nespēju redzēt visu citādi kā intensīvos vizuālajos photoshop filtros. Tā bija īstā čigānu ganja, ko katram nedod.
Respekts