zivs - 14. Septembris 2025

Situācija ir ļoti laba recently (lai neteiktu latviski fatālo "pēdējā laikā". u see, latvian sometimes is not capable to say things in smart way).
Vakar zvanīja krievu puisis par veco videokarti, ko pārdodu. Lauzījās dikti, lēnām, iepauzēja, un visu sarunu normāli izveicām. Viņš ir "klients", es tirgotājs – parasti tas notiek pircēja valodā. Bet viņš stingri turējās pie latviešu valodas, caur grūtībām, un es staroju, ļoti nācu pretī ar sirsnību, uzmanību.
Tepat rajonā, mani uzrunā krieviski, un kopš kara un manu dzeršanu postulāliem, es sāku kļūt vēss pret pāriešanu uz krievu val., mīļo ērtību labad. Un dažkārt pat urlas, sāk smaidīt (kāpēc gan? nobijās ka krievija varētu būt šeit, un ir laimīgi tomēr būt eiropā?) un turpina latviski. Lieliski!
Vienmēr būs atšaujamie rosļikovi un vovkas, bet tas ir 20%, uz čuju šķiet, vai pat tikai 15%.

p.s. piebilst, ka nevienu nevajag atšaut. ja mums ir 15% iekšējo ienaidnieku, tad viņi vnk jātura kontrolē, un viss būs labi.
p.p.s. personīgi pazīstot high grade Electronic Warfare no Latvijas armijas, un drusku esot dzirdējis, ir ticība labajam. Tur viss ir reāli nopietni, nekāds kartupeļu bataljons.

Es nekad negribu dalīties, ar to, kā es lūdzu. Mans dēls piedāvāja reiz kopā meditēt. Es satraukts pasmaidīju "jā, brīnišķīgi, ka tev ir tāda doma", un baidījos to notiekam.
Es neesmu sasniedzis Grebenščikova līmeni "Oņi moļiļisj is smejaļis v dvojom".

Šajā stāstā ir maz atsedzoša detaļa, bet izstāstīta, jo smieklīga. Posmā, kad tiek pieminēti konkrēti cilvēki, man ir vizuāla karte prātā. Tur ir arī grupas "tas un tas cilvēks", svarīgie, protams, individuāli. un tam ir X, Y koordinātes fiksētā kartē. Es pārskraidu ar acīm prātā, pa sektoriem, vai nekas nav aizmirsts. Es varu reāli uzzīmēt uz A4 lapas visus vārdus un novietojumus tajā, Jungs tur pirkstus aprītu. Bet es to nedarīšu, vai vismaz nepublicēšu

ok. mazu ieskatu var, lai novērtē, ka ir svarīgi. tas ir sākuma, pamata bloks, ar ko sāku. tā ir grupa, paši tuvākie. koordinātēs A4 lapā, apakšējais labais stūris

man likās ļoti interesanti parādīt karti un domu pārslēgu caur sektoriem. es neko neatklāju no lūgšanām, bet karti es nevaru nenopublicēt, neizvērsto versiju.



tas ir stingrs Ordnung, ko mans prāts redz vizuāli, kā bildi lūgšanu laikā. crap. es piekrītu

Rietumi pieraduši redzēt no augšējā, kreisā stūra. Tā man stāstīja. Mans ir diagonāli pretējs. Es to neizdomāju, man bija jāsāk būvēt karte, lai visu atcerētos, un sākums iekrita stūrī apakšā, pa labi.
Es neesmu īpašs, bet spoguļkaraļvalsts dažreiz uzrodas. Piemēram, 3D kartiņas es ar grūtībām reizēm spēju saskatīt, bet izliektas uz otru pusi, nekā paredzēts. Līdz ar to, es neredzu objektu kartiņā, bet iedobi, kas neko neizsaka

Es esmu Alise.
Sieviešu dzimtē, resnu, blakšu sakostu vēderu, un mushrooms tripā (gribētu gan).
Ir cool, nopīpēju pēdējās kripatas ilgi audzētu ražu, un atkal nah – Borderlands.

Jums taču arī patīk pasakas par Alisi?

Vienreiz es saņēmu Kristīnes kliedzienu ausīs. Viņa mani dzird, redz, es nevienu vispār. Bet es sadzirdēju kliedzienu "NĒ!". Tas bija apmēram "nelūdz par mani!". Viņa redz pavisam citādi, un viņai tā ir nasta. Es pats neko nezinu, tikai, ka draudzējoties ar Dievu, kaut vai kā es to māku, gribēt nomirt ir skaistāk.

p.s. vai tā viņai ir nasta, es nezinu. viņa intelektuāli tā to pozicionēja, ka nevar sadzīvot ar nepārtrauktām vīzijām (maniem vārdiem pārstāstot), un jau iet pēc tabletēm, nomākt to.
tā bija vienīgā reize, kad pavadījām jauku vakaru kopā. es teicu – come on – tas ir Lynch. bet viņa "es nevaru no tā uztaisīt filmu" (tāpat kā es no saviem distopijas sapņiem). varbūt nepieminēt – ne viss tik feini bija no manas puses. fb reizēm drīkstu vēl uzrakstīt.

cibas veidenbauma vārdiem "dzejas vakars, bļe"