zivs - 13. Augusts 2025

Dažiem vajag redzēt Trigger. Prasts, laiku kavējošs RU seriāls. Tur otrā sezonā parādās Ļena, aktrises īstajā vārdā (Ļena Troņina). Suicidāla meitene, nekad nav laimīga, un bursts (es tiešām sāku nezināt tulkojumu) tīru prieku par dzīvi. Protagonists iemīlējās, es arī, gan tēlā, gan aktrisē.



Maza bedrīte zoda apakšā. Viņa noteikti nav valdonīga, un arī bedrīte nav izteikta. Viņa ir kā G-die – tīrākā love, uzkundzēšanos nesagaidīt, kaut esmu mazo. Man patīk, ja sieviete ņem virsroku. Protams, ideāli ir balanss, nav hierarhijas, bet puisim jābūt vadītājam, protams sievietes vīziju ņemot par uzticamu punktu.

Piekasījos vārdiem, bet jāatklāj. Ja manī ir izteikts mazo, ikdienā apvaldīts, un kaujos bez dūrēm kā vikings, mazo paliek. Man patīk sāpes. Kā NIN teica "only thing thats real". Tas nozīmē arī sado, arī apvaldītu.

Mīlīt, kamēr es neapzinājos, ka esmu arī sadists, kā es Guntu manipulēju, kā striķu lelli. Es viņai liku raudāt, un mani tas uzvilka. Bet kombo ar mazohismu, es sēdēju viņai līdzās, viņas dzimšanas dienā, novedis neapzināti, bet ar nodomu, līdz asarām. Un kad viņa jūtās izmesta no laivas, nāk Armanda visaptverošais mierinājums, pieņemšana, un mājās jau sex līdz viņas besīgam orgasmam.

Kāpēc tik konkrēti? Dzimšanas dienas jaunībā nozīmēja, un es atceros konkrētu brīdi rudenī (neteikšu datumu), kad sēdējām abi uz Tērbatas ielas apmales, Gunta mirkst asarās, savā dzd, un man pervesi ir viņu žēl. Es tuvu raudāju līdz, pats uztaisījis neapzinātu masterplan – novest līdz zemei, un tad celt augšā. Mēs vilkāmies mājās, divi iemīlējušies un skumji kaķi. Un ko kaķenei vajag? Protams, drāzienu, kas aizskalo visas skumjas, pārvērš tās priekā.

Iegremdēšanas taktiku. Es saku, man tā nav izstrādāta, tikai vibe. es pielietoju pret draugu, uz amfetamīna.
Max pakāpe, kad viņš dreb "vēl vienu vārdu, un es tev bliezīšu". Paga paga, man ir tev kas sakāms. Es viņu nocēlu no pīķiem uz ērta balona. Viņam viss kosmoss sagriezās otrādi "tādu slīkšanu, un debesis pēctam – tev ir absolūts psiholoģijas skill, iedzimts". Viņš studēja psiholoģiju universitātē.

Ja es lasītu grāmatas, es varētu būt ubersnobs. Viss, kas esmu, ir mans prāts, kurš nepārtraukti pieduras mani izčakarēt. Un mana valoda nav literatūrā balstīta. Es nevaru sevi iedomāties, ja es vēl sāktu lasīt. Man pietiek, vairāk īpaši negribu.
p.s. Es lasīju, kad biju jauns. Varbūt tāpēc ir leksikas un (Cibā neievērotas) intuitīvas gramatikas bāze. Pēdējo, ko lasīju bija Jelgava 94, pirms tam gadiem nē. Jaunam ļoti patika lasīt, bet ļoti drīz sākās kompis, un digits ir viss, ko lasu.

p.s. pēc pāris stundām miega.
Korekcija. Puisim jābūt vadītājam, ja viņš ir pietiekamā kapacitātē. Nesaukšu cibiņu, bijušo draugu, kurš ir patriarhāls, un uzskatīja, ka sievietei jāseko vīrietim. Mēs abi dzērām, studējām LMA, un kāda tur atbildība. Viņš zināja tikai viņu (savu sievieti) dresēt, norādīt kādu mašīnu viņa drīkst pirkt, lai tas atbilstu viņa priekšstatiem. Es teicu, bet [..], mēs dzeram pa parkiem, tu aizņemies no savas sievietes. Tu neesi džeks. Kādus noteikumus tu vari stādīt? Gandrīz vai "klausi savu sievieti, loh"

p.p.s. Cik mans čujs spēj ieskatīties pieredzē, sieviete arī sagaida vīrieti-vadītāju, ne despotisku patriarhu, bet stipru personu, kurš neapjūk, un spēj risināt lietas. Viņa labprāt pati uztic sevi tādam cilvēkam. Tāpēc nav viegli būt īstam vīrietim, ja gribi būt reāls džeks. Es neesmu.

Es visu nakti rakstu vienā ierakstā. Neliekas nekas vērtīgs, lai pievērstu uzmanību. Drusku kā troksnis, sorry.
Tā absolūti nav tikai Gunta, bet visaptverošāki novērojumi. Gunta reāli jutās retās reizes kā sieviete, kad es ņēmu action savās rokās. Es biju vislaik proaktīvs, bet reti pārklājās ar džeku. Reiz, uz sēnēm, es automātiski viņu sagrābu un pavilku prom, kad kāds nesen piestājis kompānijā, kur mēs visi sabučojāmies satiekoties, arī sniedzās nobučot Guntu. Bija konflikts na ļico. Knapi nesakāvos ar to džeku. Viņš sajutās pazemots – jau sniegties skūpstīt uz vaiga, un ideālajā mirklī viņa objekts tiek ar strauju spēku parauts prom. Tāds shit nabadziņam – jau izstieptas lūpas un bučo strauju gaisu, vairāku cilvēku priekšā. Bet Gunta! viņa pateicās, ka sen nebija jutusies tik labi, pasargāta, pamanīta.

Un sievietes vispār sagaida no puiša "shield", ne tikai aizsardzībā, bet "puisis zinās, ko dara", ne jau akli ticot, bet paļaujoties.
Diemžēl viņas paļaujās, neskatoties arī, ka džeka īsti nav. Visas cilvēces vēsture.
[edit. būtisks satura un konteksta zaudējums, bet ir ko vajag un nevajag rakstīt]

Iespējams, kādam ir jāmirst, lai nāktu kas labāks vietā. Man ir neaptveramas dāvanas, es daudzmaz attaisnoju tēva un mammas ciešanas. Es dzīvoju krietni vieglāk un labāk, un spēju ar burvju nūjiņu pārvērst lietas. Nelielos. Fakts.
Ļoti vēlos, lai mans dēls mani pārspēj labajā.

Dzēris, jau sākot no 18:00.
Pamodos 17:00. gulēju, domāju baisas domas, līdz pieleca, ka esmu nomodā, un ne esmu ēdis, ne spējis masturbēt jau 2 dienas – sex is unplugged, man tā vairs nav, tikai škidruma židrūna krāšanās.

Putnupr ieraksts pamudināja uz drunk textu. Oi, stāstu manā vācelītē ir tik daudz, ka nespētu dzīvē izstāstīt, bet mūžībā es ne gribu tādus tekstus, ne to pietiktu, jo es dzīvoju tikai 501 gadu.

Vaginēt. Izcili!
Es apspriedos ar GPT-5. Angļu valodā tas nav nekas, bet latviešu stingrajā gramatikā, un vārdu veidošanas principos – tā ir svaiga elpa, kaut vārds nešķiet praktiski lietojams.
Savos 20, tā uzkarsis kā grib meitenes klātbūtni, bet joprojām nevainīgs, es iztēlojos pat Roxette vārdos "it must have been love" es saklausīju "its masturbate love", slimi sapņojot, ka vārds "masturbēt" attiecās uz gribošām meitenēm, par ko man nevar būt pilnīgi nekāda priekšstata