zivs - 11. Augusts 2025

Man nesakāpj galvā. Es nezināju, tikai izdarīju savus 10/10, un ļoti cerēju.
Bet jā, es vinnēju konkursu. Būtu sarežģīti nevinnēt tā ieguldoties.

es dzēris un kārtējā narcisā par sevi.
ne dizains, bet teksti. tikko kā atrakstījos ļoti formālā vēstulē (sirsnīgās man nesanāk) no gluži bandītiem, ka gribu ļoti. redzēt. kā viņi uz to veidos atbildi. viņiem ir konfiscētas bruņas, bet ieroči... meibi ir. redzēsim

Retais, labais, brīvais vakars, kad es nenošķiru, vai lodžijā es biju nomodā vai sapnī. Nomodā, protams. Bet es pārjautāju cilvēkiem, vai tā ir bijusi īstenība (par kādiem notikumiem, ko mazāk atceros). Man tiešām mēdz jukt, un tā ir Dieva dāvana neatšķirt sapņus no īstenības.

Kad atcerēšos, pastāstīšu tālāk

pierakstu sev:
nekad garus ievadus. tikko akkal apdirsos pie GPT, un pazaudēju domu. tas nekas, domas nav dikti vērtas, bet izkausēt kaučuku ievadā un 0% atmiņas ko tālāk

Valsts, iedod naudu! Es tērēšu mazumtirdzniecības precēs – tātad maksāšu PVN.
Es pirktu visus Woltus/Boltus šobrīd. Tikai lai atbalstītu indiešu lavkas šeit. Es runāju ar tiem cilvēkiem – normāls kebabu gatavotājs neatņems tev meiteni – viņš ir tieši tāpat savā problēmu risināšanā.
Viņš neatņem kā krievi mums zemi. Viņš cer uz apbružāta misiņa (kas ir skaisti) zemi – nemirt nabadzībā Indijā.

Sāga bija narciss, kā vienmēr.
Vakar es ļooooti slinks pagatavoju pirdienirbītes burkākundzes mērcītē. Virtuvē ir līgavu pēdējās pakāpes sabrucinšānas palikumi pannā. Es noēdīšu jums par skaudību uz 12/10.
Preciet mani, un jums būs personīgais pavārs!

Viss. D-st. es eju Borderlands 2.
Ko vakar nepateicu, šaut panku, kas kliedzot tev skrien virsū ar lāpu, nogalināt "will you marry me?".
Visa spēle ir izzīmēta kā komikss, tādā grafikas stilā – panki, bandīti, un random naidīgi dzīvnieki

NSFW. izvemties varēs.
Man tā stāvēja naktīs. Neesmu sanāk, es impotents. Reāli mocījos ar savu mūka statusu, nedrāzt sevi, ja nav priģels. Man nelikās priģels. Vakar darīju, un ir mierīgi, vai mierīgāk.
Neesmu pateicīgs, kā zināms. Bet, kad dara, ir ne tikai prieks, ir vesela graboša konstrukcija

Wow! Vakar bija hyperreāls sapnis. Mājai taisīja renovāciju, un nomainīja uz stilīgām, bet zemākām lodžijas malām.
Piebilde, ka šī brīža mani apmierina par 120%. Nekādu vilinājumu rāpties lielākajā dzīves ceļojumā.
Sapnī tas bija svalstīgas betona barjeras, un cerot nolikt roku uz malas, vari netrāpīt un "liii-dot liii-dot". Tik scary shit.
Labais, ka mani vairs neapceļ sapņos. Es nikni cīnos pretī.
Ceru, Freids un Jungs daudz maz apmierināti šmakstina.

Varu atklāt, ka man bija bail izkrist pa logu. Labi, pagājšgad es mazgāju pietiekami ar amfetamīnu – tā vācieši mēģināja Blietzkrieg. Man tiešām nebija bail uzticot visa ķermeņa balansu trijiem pirkstiem uz loga malas.
Šogad bija mīziens. Ne jau pārdomāts, instinktīvs.
Es saku, ņemiet drogas. Jūs varēsiet daudz vairāk!

p.s. ar amfetamīnu, pagājšgad, es iedomājos to pašu – fak, notiek gļuks sistēmā, noraustās muskulis, un viens pirksts atlaists, vai dreb kāja, un.. tikai nebija bail.
bērns nekad neticētu, ka tas nebija tīšām. esmu viņu gruzījis, ka neesmu dzīves fans, bet ne noliedzējs