9.. Jul, 2025 | 00:44
Papētīju sadaļas. Nevaru beigt ņirgt. Būtu mana ikdiena sociāli aktīvāka, t.i. ja es rādītos cilvēkos, šis ir the must.
Es piem uz brīdi ap...juktu, līdz pieslēgtos loģika. Kā GPT teica, katram ir kādi nodokļu rēgi, ko pēkšņi atcerēties.
Iecienītākais džeks ballītēs
Es piem uz brīdi ap...juktu, līdz pieslēgtos loģika. Kā GPT teica, katram ir kādi nodokļu rēgi, ko pēkšņi atcerēties.
Iecienītākais džeks ballītēs
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
9.. Jul, 2025 | 21:48
Pirmslietus ieraksts atgādināja reālstāstu par Filipīnām. Tur nestaigā riņķī mirstošam stārķim.
Sekojošais ir absolūta patiesība no drošticama avota, Filipīnu insaidera.
Ja tu stājies darbā par autobusa šoferi, tev pajautā, vai xtreme situācijā esi spējīgs nogalināt cilvēku.
Tas ir kritērijs, svarīgs. Nelaimes gadījumos, kad ir notriekts cilvēks, un traumas ir ļoti smagas, tam pusdzīvajam jāpārbrauc pāri līdz beigtam.
Neviens ar pusmirušajiem upuriem necackājoties. Vēlreiz pāri, un cauri. Likumā tas nav ierakstīts, bet pēc fakta notiek.
Es varu saprast barjeru, paņemt ciri, notēmēt, labi atvēzēties, aizgriezt galvu un ar drošu vienreizēju cirtienu – žlarkts, un putns vairs nemokās.
Neesot nogalinājušam lielāku par slazdā iekritušajām pelēm, reiz es sadumpojos pret sevi. Ja tu ēd vistu, tev jābūt spējīgam nogalēt vistu.
G laukos, kad vecais gailis bija satrakojies, un pasācis cilvēkiem nedot ceļu, un vispār nekāda jēga vairs, saimnieki izlēma – kaus no'. Bet neviens nespēj – mīļš īrnieks jau gadiem.
Te no brokastgalda piecēlās Armands. Lai dod industriāļu vaskadrānas širci un ciri. Iespēja apstiprināt, ka ēdu vistas. Taču nē, manu kandidatūru noraidīja, ar nojaušamu attieksmi par rīgas tirliņu kā pēdējo, kam to uzticēt. Un tā laikam gailis nomira no vecuma. Labi, ka neēdu cūkas, govis, aitas. Tur, paldies Dievam, man nav nekas jāpierāda.
Sekojošais ir absolūta patiesība no drošticama avota, Filipīnu insaidera.
Ja tu stājies darbā par autobusa šoferi, tev pajautā, vai xtreme situācijā esi spējīgs nogalināt cilvēku.
Tas ir kritērijs, svarīgs. Nelaimes gadījumos, kad ir notriekts cilvēks, un traumas ir ļoti smagas, tam pusdzīvajam jāpārbrauc pāri līdz beigtam.
Neviens ar pusmirušajiem upuriem necackājoties. Vēlreiz pāri, un cauri. Likumā tas nav ierakstīts, bet pēc fakta notiek.
Es varu saprast barjeru, paņemt ciri, notēmēt, labi atvēzēties, aizgriezt galvu un ar drošu vienreizēju cirtienu – žlarkts, un putns vairs nemokās.
Neesot nogalinājušam lielāku par slazdā iekritušajām pelēm, reiz es sadumpojos pret sevi. Ja tu ēd vistu, tev jābūt spējīgam nogalēt vistu.
G laukos, kad vecais gailis bija satrakojies, un pasācis cilvēkiem nedot ceļu, un vispār nekāda jēga vairs, saimnieki izlēma – kaus no'. Bet neviens nespēj – mīļš īrnieks jau gadiem.
Te no brokastgalda piecēlās Armands. Lai dod industriāļu vaskadrānas širci un ciri. Iespēja apstiprināt, ka ēdu vistas. Taču nē, manu kandidatūru noraidīja, ar nojaušamu attieksmi par rīgas tirliņu kā pēdējo, kam to uzticēt. Un tā laikam gailis nomira no vecuma. Labi, ka neēdu cūkas, govis, aitas. Tur, paldies Dievam, man nav nekas jāpierāda.