zivs - 17. Marts 2025

"Good System,
Sound System"
Pamanīju no rīta, pilsētas kanāla galā, uzlīmētu uz staba, vietā, kur biju piestājis padzert latte no papīra krūzes, vietā, kur tirgus, kanāls, autoosta satiekas.

Yo, bro! True.

Otrs šodienas piedzīvojums: pirmo reizi braucu ar Tallina-Rīga-Viļņa vilcienu. Jocīgi būtu neizkāpt Rīgā, bet turpināt uz Viļņu. Dumi un destruktīvi tas būtu šobrīd. Nekādi brīvie, my ass, just dumb fucks, ya know

Taču ieraksta Sound System otrā daļa, par vilcienu "Tallina-Rīga-Viļņa", ir prātu vērpojošs faktors, kopš, es ļoti mazs bērns, pirmo reizi redzēju Rīgas staciju, peronus un vilcienus, arī braucu ar tiem. Par to, cik ļoti man patīk vilcieni, vismazāk no tā – salonā, bet vairāk goliātu spēks, mehānika, skaņa, risks, neierobežots spēks, konvertējams metafiziskajā. Es nediršos, bet ctulhu to vnk nav iespējams saskatīt. Viņš pats ir mehānisms, un izjauks to visu pa detaļām, un sakārtos pa pilnīgi garlaicīgām skrūvītēm. Un tad vilciens vairs ne elpos, ne būs metafizika. Un diršoties, ctulhu nekad savā dzīvē neuzbūvēs nevienu vilcienu. Tādā stāvoklī var mierīgi vai nodzerties, vai jebko citu. Viņš izvēlējās būt vnk stulbs, kas arī ir narkotika. Jēga no komunisma saukļiem, par to, ka mums ir jābūvē vēl labāki vilcieni, ir rindas pēc šņabja psrs veikalā.

Pieaugušam, man vilcieni transformējās no tā, ka es joprojām redzu tās masīvās atsperes starp ratiem, un visu to iespaidīgu, arī dīzeļlokomotīves dzinēja vibrāciju dzirdu kā GusGuss.
Tam klāt ir pievienojusies iespēja, ka TAGAD tā ir kļuvusi tava brīvā griba. Doties jebkur, kur tas tev nesīs gan labu, gan savdabīgi sūru pieredzi, ja būsi neprātīgs (lasi, pastulbs), un piekritīsi jebkuram reisam, jebkurā laikā. Piemēram šovakar uz Viļņu.

Vilcieni ir vareni.

Trivia: Izkāpu Rīgā, un jaunai meitenei ārā pie vagona durvīm, kura sagaidīja tālākbraucējus uz Viļņu, jautāju "Jūs tiešām brauksiet tālāk uz Viļņu?!". Viņa smaidot atbildēja "Jā!". No-bazaar. Pacēlu apbrīnas īkšķi, un uzreiz tinos tālāk. Es neesmu mess, es tikai priecājos un sajūsminos

mapat, es redzu, mums jāskrien rociņu rociņā, meklēt gaļas kombinātus, kas pirms tam neiedomājās, ka grib bērnus, bet pēc uzsaukuma, nu tik ražos gaļu un pienu.

atdot krievam tēvu izkaroto, tur izdurt acis okupantam ar sarūsējušu vīli ir maz. arī visiem viņa bērniem, sievu vnk padzīt no mājām uz tukša lauka, iedodot deķi līdzi.
bet vairoties latviešiem!? es varu ieiet arī trejdeviņos plostos par šo (un tas ir turēties smagā frontes līnijā), tas ir ārpus tā kā mūsu tautai jāpastāv.
ja latvji (tās pašas valsts ignorances dēļ) nevar atļauties pisties. nevar nomaksāt dzīvokli, un negribēt sākt ēst beigās savus bērnus, tad nevajag.

mēs ar Guntu piekritām uz vienu, bet citu iemeslu dēļ, ne finanšu. pāra iemeslu dēļ.

viens points, un pats vienīgais ir šajā, ja kāds grib celt tautas populāciju, tad ar stimulējošiem faktoriem, bet ne apelējot ar Panorāmas "latviešu izmiršanu", un cik tur katram jābūt bērniem.
esmu ļoti agresīvs. ĻOTI ĻOTI agresīvs, ka man jādzīvo starp tik aprobežotiem cilvēkiem, kam publiski ir mikrofons. dedziet ellē, un ņemat līdzi savu sačurāto tautas daļu.
bērns ir ļoti intīma izvēle starp diviem cilvēkiem, un ja kāds nāk starpā ar aicinājumu pisties, lai vairotos, tam es varu piedāvāt Vikingu asiņaino ērgli*

* asiņainais ērglis Vikingu tradīcijā bija enormālu pārkārpumu enormāls soda veids, kad ar cirvi mugurā precīzi atdala ribas no mugurkaula, to netraumējot, tad atlauž ribāju, izkarina plaušas ārā, un ļaujot upurim karāties, līdz tas nomirst

Tikai nesāciet, ka Dievs tā gribēja.
Dievs ir teicis "augļojieties un vairojoties".
Viņš nekomentēja ko citu, ko Armands vēl veselīgs, arī [ne]lietošanas ziņā, uzpīpējis pirmo zāli, 12 gadus pirms Jāzepa ieņemšanas, secināja, ka laist šajā pasaulē bērnu ir cietsirdība.
Armands domāja daudz štruntu, viņu aizrāva domas un atsevišķi izrāvumi no filosofijas. Viņš neredzēja šajā pasaulē laimīgu taku nevienam. Un piečakarēt vēl vienu "mēs ar tavu mammu tā izvēlējāmies".

Vai es pats gribētu nebūt? Nav atbildes. Un tā nav ne jā, ne nē. Tā kā esmu, tad huju, piedalīšos. I am prisoner. Cietumnieks cellē, kur ir tik daudz kā skaista

Bērns, reiz aplauzies, man vienīgajam no mums ar viņa mammu, kas viņu uztur, bet man truly uzticoties, jautāja "ā, ok, tad dzīve būs vnm šāda?"
Puisis bija jau pāri 16, tolaik, un sāka saprast, ka paredzams normāls appisiens.
Es darīju visu atbildot, lai viņš saprastu, ka tie ir MANI patterni, un tas viss ir variabli. Viņam noteikti nav jāseko man dzīvē daudz redzējušam, un ar daudz sliktām pieredzēm (protams, tas tikai zemākajos posmos).
Viņš savu kodu raksta savu, individuālu, un kods ir plūstošs, ne fiksēts. Izskatījās, ka uztvēra. Reāli attīstīts, jācer.

Par bērniem ir svarīga tēma.
Attieksme = neitrāla
(in chapters)
* labi, ka Jāzeps notika. esmu patiešām pateicīgs.
disklaimers: es ilgi lauzos, jo paskatieties pat 2025., kas es par tēvu. es taču zināju, un tēvs viņam ir sūds, bet viņam es esmu vienīgā reālā uzticības persona, kura noslēpumus atklāju Guntai tikai tad, ja tas iet deep audzināšanā;
* pieredzēju citu gadījumu, kad visas filosofijas aiziet pret ventilatoru, un tu jau iztēlojies bērnus kopā. visi zina

savāda sajūta. Kāds, pa labi sēž blakus, tā kā uz taburetes, jakā, nenovelk cepuri, un blenž ekrānā, kad skatos roblox video