zivs - 2. Augusts 2024

Nelasu pat leitests.
Formulēju domas.

3. lielais karš ir sācies.
Esmu sen atpalicis, ja tikai tagad to saku.
Es vemju prātā, kā no radiācijas.

Es tikai karot, nošaut kaut vienu uzbrucēju, vai vienīgais ko varu, sēdēt militāros uzdevumos kompī.
Te mīlestības vairs nav nevienam. Nav labu valstu pasaulē vairs vispār.

Cibiņiem nevienam nešaut. Formicai lodi saules pinumā, un viņas bērnam pirms tam, lai noskatās, bet bērns nav vainīgs, un lai ātri nomirst. Ļoti ļauns cilvēks=formica, kurš nav vairs cilvēks.

Ko es domāju par formica. Smadzeņu kapacitāte n-reizes pārsniedz manējo, bet ir ļoti izmisis, ļoti ļauns. Sieviete, kura vairs nav dzīva, kura pati to neapzinās, pilnīgi necik. Es redzu

Kristīne, Tu laikam pazīsti formicu.
Kāpēc tu viņu sargā?

Tev meibi ir bijusi/ir draudzene?
Man nav tā, ka draugs pārvēršas zombī, kurš ēd citiem smadzenes, un joprojām ir mans draugs.
Pump-action

Mapats ir izslēgts no apceļamajiem. Naivs, stulbs, labticīgs džekiņš. Gnidris ir jau kas cits, smadzeņu puve un atbalsta Krievijas naratīvu.
Teicu, ka čomi, un tā domāju, bet nekādi čomi. Full scale war. Geji te var iet dirst. Tavs maindsets ir Krievija. Tavs maindsets ir iznīcība. Pazemo sevi, runājot par kristīgām vērtībām. Es smejos, jo kristietību nevar pazemot, tikai pieskaities pie oficiālās krievu patriarhijas, kur putina bilde ir blakus svētbildēm. Nomirsti pats, Gnidri. Šaut es uz tevi nekad. Nekad, ne uz vienu, no vnk viedokļiem. Tu vnk esi brain collapsed.

Riiiktīga agresija, palasīju sevi.
Karš ir, ir un arī ievainotie, tepat, cibā.
Cilvēki mīl viens otru arī karos.

Esmu pārāk gudrs, lai būtu muļķis. Emocijas ir cits.
Magnolia, mums lēni ejot caur Pārdaugavas dārziem, arī lēni teica, apdomājot "tu esi pietiekami gudrs".
Laura ir hypergudra. Mēs nošķirām spējas. Viņa spēja saprast to, ko es nevaru, – kosmosu, ļoti padziļinātu gudrību, un lai tas neizklausās maz, man bija ko mācīties, tikai to īsti nevar iemācīties – tam ir jāpieder, kā man nav. Es, tehniski visu sakārtot pa plauktiem, momentā salikt prāta excelī, padomāt gājienus uz priekšu, kas viņu, savukārt, apbūra.

Ko es daru? Es lūdzu katrās rīta pamošanās lūgšanās, un gulētejot. Jā, katru dienu, jebkādā pālī. Es lūdzu arī par putinistu kaimiņu un viņa sievieti, kura viņam, nullei, ir uzradusies. Un viņiem labi klājas. Par putinistu es lūdzu, lai dod saprātu. Es nesaprotu, kāpēc Dievs uzklausa manus lūgumus.
Tas, ko rakstu tikai piedzēries – Dievs uzklausa manus lūgumus. Guntai tā paveicās, no pilnīgas naudas bedres, nopelnīja pietiekamu naudu, samaksāt par dzīvokli. Es lūdzos tikai vienu reizi, ne hārdkōr, tikai lai uzklausa mani, pirms Dievs to piepildīja, bet lai Jēzus redz, cik ļoti vēlos, lai dod viņai dienišķo maizi, kas arī man. Es ļoti pārdzīvoju, ka viņa jau sāk iet parādos, un klusi Dievam saucu, lai lūdzu.. Viņai iešķieba piķi uzreiz, un laimīgi ir cilvēki, par kuriem lūdzu.
Par sevi gandrīz nelūdzu neko, tikai žēlastību, klātbūtni, paļaušanos uz Viņu, saprātu, un lūdzu arī dienišķo maizi (tas jau ir perebors, man jāpietiek ar žēlastību). Un man viss ir.
Paldies, tēja

/группа Kino/

Es zinu no galvas Efeziešiem 1:17, ko lūdzu katru rītu. Vnk, lai atver man acis.

Es lūdzu arī par tevi, goldie, katru dienu. par lauru, automātiski, nekad neaizmirstamā lūgumā, kā par savu bērnu. visus nesaukšu. skaitlis ir daudz.

Un es neesmu tas kurš izrādās lūgšanās, demonstratīvi visiem rādot. Šobrīd ļoti piedzēries, un gribu pateikt, ka esat man ļoti svarīgi, un sargāju jūs, cik vien varu. Un fakin sanāk – "Dievs strādā" pie jums, pilnīgi reāli.
Nospļaujieties, ja šķiet, ka nav


p.s. ir Tēvreizes rinda Un neieved mūs kārdināšanā.
Tas ir coolest stuff. Nav runa par prastiem kārdinājumiem. Daudzi šeit pavilks cibā, ko es domāju. Nekārdināt sevi ar bullsit, savu ego, ja jāpaskaidro. Viss, ko tu dari, ir kārdināšana, every single moment. Nekādas atkarības. Tu esi ļauns jau no Kaina, un viss ir tā. Tāpēc man ir depresija.
p.p.s. Es redzēju Vovkas meiteni, senāk, agrāk nodzērušos, ejam pa ielu. Sveicināju. Viņa, atsaucās, drusku izskatījās pēc Ievas Kaulas, mirdzēja.

Vovkas meitene. Prātā attīstīta, runā tik labi krieviski un latviski, ka nevaru atšķirt dzimumu. Smuka, tuvu Ievai Kaulai.
Bet bļeģ, vakar gāja viensolī ar urlu. Tātad nav uzticīga Vovam. Kāda man daļa? Not at all. Tikai meitenei ir prāts, un slikta vide.
Es viņai noteikti patiktu, un arī patīku, jau noskenējām viens otru.
Es netuvotos, ja arī es būtu full džeks. Tikai izmisusi, ja jāpieņem Vova. Pašai ir bērni, 2, un redzu, ka ir atbildīga. Normāli, meitene depresijā (kurš te nav depresijā. palikt tikai te tikai aizstāvēt valsti. citādi jobņīt prom neatskatoties. i will do). Un blakus ejošais urla, iespējams ir bērnu tēvs, vai viena no viņiem.

Esmu redzējis skatus. reāli kruts džeks, un ir urlu vidē audzis. Pilnīgi iespējams mākslinieks, radošs, bet ir pārvērties par suni – cauri radošumam izpaužās kā urla. Sāpīgi pieredzēt, un ne vienu. Ka saproti džekam ir reālas spējas, bet tik fakin vide, kurā viņš ir.
Tāpat ar Vovkas meiteni. Tu esi kruta beibe. Pamatīgi dzēri, jo austrumeiropā tas ir fundaments – kapitāla depresija, un kapitāli dzert. Bet tev ir svaiga latviešu valoda, tu pati esi svaiga.

Ai, es nezinu, valsts ir blaktis. Tikai RU to gaida, lai mēs padodamies. Te daudzi ir iecerējuši tomēr dzīvot

Vēl, Fredis. Es necepšu, es nevārīšu NEKO.
Vēl, tur viņam bija par gāzēm. Uz lodžijas es izlaižu pirdienu, jo esmu salocījies, ka vēders ir saspiests.

Fak, es līdzciešu, ne mīlu to Janu. Tātad krievene, bet tik perfect latviešu valoda, nesaprotu latviete vai krieviete, nekāda akcenta, nevienā no valodām. Tātad gudra beibe. Man viņa patīk.

Ko es teiktu, ja man stāvētu pimpis, kas radikāli svarīgi būt ar meiteni. Visas sāgas, ka esmu interesants ar tekstiem vien, ir bullshits.
Esmu, bet meitene būs vislaik izsalkusi, anyway. Tāpēc esmu teicis Laurai – man der, ja tevi kāds reizēm drāž, es negribu lai tu ciet.

Teikt es gribēju par skaisto Janu. Es vienā setā viņu paņemtu. Tikai tik smagi urlu stafā bijušu ir ļoti neiespējami "pāraudzināt". Viņai patiktu viss, bet tie būtu milzīgi gadi.

Es nejauši sāku pāraudzināt man nepiemērotu meiteni, to pašu kas bija Guntas laikā, Guntai zinot.
Meitene teica "man vislaik riebās lietus", un skrējām smējāmies vasaras lietū, tuvu uz sexy, kā patika. "es nevarēju iedomāties, ka man patīk lietus". Jā es acīmredzot biju sexy boy, un mainīju meitenes priekštatus.
Bet pārvērst no urlām? Nu tur nezinu. Aizvest uz kādiem laukiem, iedot drogu. Es nesapņoju. Tikai liels potenciāls meitenei, kuru viņa tērē Latvijas drūmā random depresijā.

Es atsakos no LV. Tikai ja jākaro. Man nav problēmu krist kaujā, ja ir to vērts. LV ir jāpastāv

Ko tu izstarosi, to saņemsi atpakaļ.

Pienāca uz ielas meitene "Jūs izskatāties noskumis. es Jūs esmu pamanījusi. ļoti labi turaties" (apmēram respect). Norunājām vēl minūtes 10.
Bāžot taromātā plastmasu un redbull, sanāca gaidīt. Sāgu uzsāku es. Ļoti labi parunājām ar puisi.
Pie mājas, saskrējos durvīs ar vakar pieminēto Janu. Nebeidzami teksti. Beigās, atvadoties, apskāvu viņu. Pateicāmies viens otram.

Tas viss plus tam, ka komunicēju ar vēl dažiem, un abpusēji cilvēcīgs love.
Cilvēki ir noguruši nemīlēt

Ēm, šodien biju tik tuvu Janai – sarunā un pieskārienos. Redzēju, ne tuvu nav Ieva Kaula, pat nemaz. Ļoti nodzerts purniņš. 30 vismaz ir, meibi 40, jo redzēju vecāko bērnu, kam ir 14, kurš kaut kur aizcilpoja, atstājot mūs sarunājamies.
Bet ļoti cer uz mīlestību, uz visu labo. Heart person, kuri ir mani.

Dieva plāns par meiteņu sišanos ir tāds, ka viņās saglabājas toksīni, "neizčurā" arī ar mēnešreizēm (pardon my french).
Džekiem easy. Jau pēc pāris nedēļām man nevar noteikt, ka bijis pāris mēnešu kodiens, vēl pēc cita kodiena.

Guntai bijušajā darbā ir sieviete, nomocījusies ar ex, alkoholiķi. Guntas vārdiem, viņai ir HD skeneris, kurš momentā atpazīst alkoholiķus. "100%" precizitāte.
Mani, tikai vēl sākot 2 gadu atturību, nolasīja, ka tas nav iespējams, ka džeks bija nolaidies tupelē, nodzēries tuvu bomzim. Viņa esot autā. Pilnīgi neko nevarot no tā redzēt.

iokaste arī izskatās ļoti labi. Pēdējo reizi redzēju no busa loga, viņu ejam pa Salu tiltu. izskatījās ļoti svaigs.

Laikam tā precīzi šeit neformulēts, bet ir prātā fundamentāli.

Vīrieša loma ir rūpēties arī par bērnu, un visu, lai sieviete justos labi.
Piedalīšanās bērna radīšanā = 0. Tikai paša prieks. Sieviete izdara visu pārējo, visus hārd tāsks.
Dievs ir nobalansējis, ka viņas pieņem to, kā uzdevumu, un arī prieku, kaut džeka loma, fizikāli ir zero.

Es rakstīšu prastas lietas. Iešu vārīt kartupeļus, jāēd ir. Mammas nauda ir nodzerta. Smēķēju easy istabā. Vēl ir ko reibt, pēdējo dienu.

Rakstītu, ka jūs varat pārskaitīt man naudu, turpināt dzert, bet ir divi cibā, kuri zina manu kontu, tāpēc nē

Mans līmenis ir, kad nespējot nomainīt austiņu porolonu (B&O ir lukss, tur neko pats nevari izdarīt bez servisa), vienkārši uzlieku porolonu uz auss, un pielāgoju austiņas. Par laimu otru ausi nenoplēsu, tā ir oriģinālā.

Laurai es neatbildu. Viņas tētis wacapā, kura ziņu neskatos dienām. Tā mēs komunicējam ar Lauru. Es, nedroši sazvanos. Viņš laikam Lauras iespaidā man ko sūta.

Esmu palicis viens. No Laura, no Goldie. Man ir ok.

What a fuckin game
I hate this fuckin pain
/Tricky/

Ai, šito jau esmu stāstījis. Te tikai uz faniem, atkārtotais raidījums.

Ar cibiņu, 2010, ar kuru drāzāmies kā trusīši, un viņas līdzesošo draudzeni, pārnācām manās mājās, uz brīdi, kaut ko paņemt.
Mani satika dzīvokļbiedrs. Īrēju avotielā, pāris mājas no čakenes.
Ieradāmies, un es stāstīju anekdoti, diezgan nopietni noraizējušamies dzīvokļdžekam:

Nostāda pulkvedis kareivjus ierindā.
– Pasakiet man, vai putniem vajag naudu.
– Nē, biedri pulkvedi.
– Nu tad lūk, mani ērgļi, esmu nodzēris jūsu algu

Apmēram tā es pateicu, ka man nav ko samaksāt savu daļu īres. Puisim ne īsti bija smieklīgi. Vēlāk samaksāju, bet tās jau ir mazsvarīgas detaļas.

Kamēr kartupeļi vārās, un sev pagatvošu explicty paēst, ne tikai kartupeļus, jo neesmu ēdis dienu (ļoti rūpējos par sevi, lai varētu rūpēties par citiem).

Viens kodiens lāčplēšielā, kad Gunta bija laukos:
Es izgāju no mājas pamatīgā vasaras lietū, 1-os naktī. Saprotams, ka es nelietoju lietussargus. Gāju uz šņabeni, pamodies, lāpīties.
Pilnīgi izmircis, jau uzlāpījies, es atradu uz ielas kaķīti, nabadziņu, pavisam maziņu, drebošu. Es paņēmu pie krūtīm, glāstīju "es tevi nekad nepametīšu", nesu mājās. Mans kaķis, Kate vot šito nesaprata. Depresīva, ierāvusies stūrī.
Man bija ļoti padziļināts kodiens. Naudas nebija, bet izprasīju Kārlim, lai aizdod naudu. Nākamajā dienā aiznesu pie vetiem, lai uztaisa pilnu scanning, un dara visu, ko tam kaķītim vajag. Ārsti teica, no chance, viņai ir iekšējie insekti, aizgājuši jau līdz acīm (es pats arī redzēju, ka viena acs ir akla), tas nebūs dzīvotājs.
Ar iokasti turpinājām plostu, un Gunta atgriezusies no laukiem, zvanīja "vai nu brauc mājās, vai es tavu kaķi iznesu sētā. Kate ir pilnīgā stresā". Es teicu, es nenākšu mājās. Sanāk liec ārā. Tā es nodevu cilvēku, kam biju apsolījis, ka nekad nepametīšu.