zivs - 6. Jūlijs 2024

Nekad vairs bez pro respiratora. Darīju abām istabām, mammu iekārtojis virtuvē.
Daži pūtieni, un klepojot, rīstoties, skrien pie loga, strauji savilkt gaisu. Cik tādu pūtienu, lai sapūstu abas istabas ar atšķaidītu koncentrātu. Finālā man pazudusi balss.
Jau pagājis laiks, nu jau var izrunāt ik pa diviem burtiem, sāk pāriet. Sēžu virtuvē ar piena paku, kuru gardi loku.

Domāju, ir divas vakara epizodes prātā, pīpējot sanāca novērot trešo, kas tagad sanāk pirmā.

Debesis pārņēmušas bezdelīgas, ļoti lielā skaitā. Mazie NATO droni. Mazos, mierīgos putniņus es gaidu. Gribētu, lai viņi te ir tik lielā skaitā, lai nomāc "krievijas okupantu" kaijas, un aizsūta tās citur (mirt vai d*st). Pat skaļās vārnas ir stilīgas, un mani netraucē. Viņām vismaz ir humora izjūta. Kaijas ir lidojošas urlas, pat ne "lidojošas žurkas"(c)Oskars. Saradies te miljons, kā nevienu gadu. Nekādas atpūtas jebkurā diennakts stundā, un sastrēguma stundās, ir tā ka ausis krīt ciet, var sākt domāt ļoti ļaunas domas.

Nē, man naida noskaņojums. Tikai, kad nevaru glābties no krievijas bomberu eskadriļām.

Dienas cīņas ar blaktīm noslēgums. Tas aizņem reāli visu dienu. Sāku 12-os, pēc dušas iznācu deviņos vakarā.
Apgriezt visu māju, gandrīz visu māju, bet apgriezt totāli. Divas istabas un drusku pārējo. Salikt vēlāk visu atpakaļ, detalizēti. Arī citkārt manu nekopto istabu. Pauze, kas prasa laiku 4h, turēt istabās logu ciet, lai ķīmija dara savu, pēctam pamatīgi vēdināt.
Šajās 4 stundās ar mammu brauzējām telefonā, ko skatīties, gandrīz tikai LTV un meitasgrupu Replay. Filmas.lv drusku sucks, jo es tā sapriecājos, ko viņai parādīt no jaunajām latviešu coolajām filmām, kas ir uz n-lapām (tulkojumus RU pilnīgi neskatās, nodreb, un ENG pat ir, bet ne lai filmas skatītos), bet filmas.lv skatīties pieejami ir tikai tipiski latviešu pelēcības garadarbi (biogrāfijas, retrospekcijas, garlaicība un depresija). Pēdējā no 4 stundām, mamma nogurusi no random ķīseļa, saka "Atkinsonu?". Es "Bīnu? Jā!". Tik daudz kopā ar mammu labi pavadījis laiku, neatceros.

Bet deviņos, pēc dušas, iepīpējis tabaku, mute jutās kā tās 2-stāvu ķīmiskās tīrītavas darba cehs, kas uz Satekles ielas, kad reiz tur biju. Pilnīga ķīmija mutē, kaklā, un to elpoju ārā joprojām. Un patīk, jo esmu (bez drogām) chemistry.
Yeasayer - "I Am Chemistry" to pat var noilustrēt. Lietojiet, lūdzu, respiratorus.

Epilogs otrajai epizodei.
"Mans laulību projekts" es viņai (mammai) nerādītu. Bet bija, rindu vēlāk pateikšu, ka noskatījos tikai pirms pāris dienām, novilcis no LTV lapas, vēlākai skatīšanai, kā failu, kad tur to demonstrēja pirms ilga laika.

Cibā visi to filmu stabili zina. Signes Baumanes – animētājas-ģēnijas ultradarbs, ar Jim piedalīšanos kā Elitai, un kolosālais Sergejs, Samītis, ko pazinu dzīvē (lepojos).
Neatceros, kad vēl ko tādu esmu redzējis idejā, izteiksmes veidā, unikālā animācijas pieejā, attēlojumā, stāstā, mesidžā, visā visā. Ščedevrss. I'm out.
Unikāla ideja ir viss, bet tās trīs, kas vislaik bija klāt kā domas, dažādās situācijās, ir vispār out. Signei Baumanei ziedu klēpis pie kājām.

Nekad to failu nedzēsīšu, tāpat kā Sátántangó, ļoti ticīga ungāru režisora Béla Tarr (vārdu guglē apskatījos) ļoti depresīvu, dziļu kino, 7,5h duration (ne ilgumā, ne garumā. latviešu valoda nav pietiekama). Režisors, cik reiz par viņu palasīju, ir līdzīgi kā Arvo Part, tikai kinematogrāfijā.
Video ir fragmenti no filmas, ar Arvo Part mūziku, kas filmā tā nav, bet šeit tik ļoti viens otru papildina.
Arvo Part - Salve Regina (Full)
https://www.youtube.com/watch?v=f1CNNf9iU9Y