26.. Maijs, 2024 | 23:47
Atpakaļceļā, pirms Lastādijas ielas pieturas, vai precīzāk, vēl vienu pirms tās, trolijam nokrita stangas. Apklusa tehnikas dūkoņa. Kad vadītājs izkāpa ārā, salons kļuva pilnīgi kluss. Klusumam ieilgstot vairāk par pāris sekundēm, ieslēdzu ausis, klausījos kā skaņas priekšnesumā. Visi sīkumi detaļās, un.. tie ir tik, cik pirms izrādes sākuma, labi audzinātā sabiedrībā. Ļoti baudāms priekšnesums. Aizmugurējā daļā sēžot, aptuveni saskaitīju, ka mēs esam 14, pārsvarā pa vienam. Blakus, kopta subtropu trijotnīte sarunājas, kā piedaloties klusuma priekšnesumā, mierīgi, un tieši tik klusu, kā gaidot sākumu, vēl pieliecot galvu, kaut ko pačukstēt. Kādam kabatā kas nočaukst. Tālāk salonā viens uzmanīgi pārkārto kājas. Vienīgās fona skaņas nāca no patukšajām nakts ielām. Mēs visi piedalījāmies.