zivs - 10. Maijs 2024

[nekas laikam nederēs vairs šovakar]
(drebu, un tas ir labi. tātad CPU griež)

Iznākam no skapja. Gejs būtu easy, bet nav.
Slims female begger. Gāja garām pusaudzes, uz ielas, un default-auto noskenēju max informāciju. Viena pagriezās, arī noskenēja, un tādā pusriebumā "ko tu iedomājies?". Es neko neiedomājos. Iet garām meitenes, to es iedomājos. Ja kādam te pietrūkst, tie ir vnk mīļi bērni, par kuriem smaidu.
Smadzenes ir slimas.

Jāizlīmē Sandras, Paul Abdulas, Sabrinas A1 plakāti gar sienām, kā nevainīgam toreiz esot.

Mapatu jārauj uz āķa. Tas nav vienkārši acetona kompresēs zaudēts prāts, bet jau reāli kaitīgs.
Piemēram, man ir balanss ar pedofīliju. Saprotu, ka redzu skaistumu arī pusaudzēs. Nu un? Nedrīkstu? Kāpēc man neticēt savām acīm? Ko es daru? Mīlu kā bērnus. Priecājos, ka uzaugs glīta meitene. Varbūt kāda manam bērnam.

So, mapatu ir jānosit, jo ar savu true pedofīliju, iesēj ļaunas domas, kuras tikko izvilku cauri laboratorijai, un tur ir tikai tārpi. Man tāda veida, nav.

Atbildot uz tavu Spotify, jā.
Pagaidām pink floyd. kā es gribētu vēlreiz iziet cauri visiem Lieldienu vārtiem Siguldā, ar tevi, tikai ne caur bērnu – tu teici, to mums nevajadzēs. Cauri visiem pārējiem.

ĒsSt kebabu, Siguldas nomalē, kad visi skatījās uz mums kā uz tikko iemīlējušamies. Mēs smējāmies, ka paliksim kopā līdz 90 gadiem. Es jautāju, nu nah, un ko tad, ja pienāks 90, šķirsimies?

Dzīvildzes update.
Es zinu,ka miršu 76 gados. Man parādīja jaunu skaitli. 61.
Man ir viena alga. Dievs. Un tad, neviens nezina kā būs.

Esmu vieglāks. Es mīlu, un vēlos būt mīlēts

The Cure

Ko jūs vispāŗ gribat? Es sitīšos, lai attālinātu tiesu no galējā. Parādiņus maksāšu, ok.