27.. Mar, 2024 | 23:57

Tikko pārnācu no "izskrējiena uz pusstundu ap 8-iem p.m."
Dienu sāku šausmās, jums nav jāzina, kādi tieši drūmākie sapņi, no kuriem modies, tā noskaņa kā svina plātnes, ka negribi ne turpināt gulēt, ne mosties.
Ārā spektrs. Depresīvs, laku pieradinātos, lejupejošos, samierinošos apmēros, vodku, ka beidzot pāriet bailes. Un uzkārās austrumeiropa, labs, nepazīstams čalis, kaut kad vasarā bijām kopā iedzēruši.
Ja tu tā uzvedies, tev nāks visa pagātne atkal atrādīties. Ļoti savilktu pieri. Ne miegā, ne nomodā, ne ārpus telpām tumsa nepāriet.

Kaņepīte jā, beidzot varbūt. Tik noguris no šodienas.

Kas cool, jau otrais cilvēks, kurš alko atslābis, komentēja, ka es vājprātā skrienot, nevarot relaksēti tikt līdz.
Viņi visi nezina, kādā puspietupienā es dragāju vesels. Nebija neviena, kurš neaizelsotos, un neaicinātu lēnāk.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories