15.. Mar, 2024 | 01:44
Naktī mesedžo čoms, šobrīd LV. "Dzīvoju [pārsvarā] NL un Vācijā. Tur cilvēkiem acīs dzīvesprieks un laime".
Kā lai es to nezinātu, bet nu esmu, kur esmu. Tomēr, cik reizes neesmu pateicies, ka esmu piedzimis šeit, un tas nemainās.
Vakarā redzēju normālu, pajaunu meiteni, ejam pa ielu, pastrebjamies no skārdenes alu. Pizģec kāda bedre, ne jau meitenes rīcība, bet valsts vispārējais message. Es pats biju uz apmalītes, nolējis bikses ar steigā attaisītu, putojošu koktēli.
Kā lai es to nezinātu, bet nu esmu, kur esmu. Tomēr, cik reizes neesmu pateicies, ka esmu piedzimis šeit, un tas nemainās.
Vakarā redzēju normālu, pajaunu meiteni, ejam pa ielu, pastrebjamies no skārdenes alu. Pizģec kāda bedre, ne jau meitenes rīcība, bet valsts vispārējais message. Es pats biju uz apmalītes, nolējis bikses ar steigā attaisītu, putojošu koktēli.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
15.. Mar, 2024 | 20:42
Testa režīmā, uz gadu, gribētu modificētu suni, kuru vest ārā tikai, kad abiem sakrīt. Gribētu uzzināt, kāda ir suņa empātija, abpusēja pieķeršanās. Ar manu dienas random kārtību, suns ir neiespējami, un atbildība nav uz gadu.
Domāt, es domāju random, visu ko, bieži vien "diemžēl", bet gadās arī "par laimi".
Tā lūk, reiz kā mīļdzīvnieku iedomājos miermīlīgo bruņurupuci, bet uzreiz nezkāpēc priekšstats, ka par maz komunikācijas būtu; zivtiņas ir cietsirdīgs(?) screensaver only, tāpat bija papagaiļi, kuri gan ātri nobeidzās – mātīte tēviņam noknābāja visu galvu kailu (no shit), un pati arī drīz aizgāja.
Jau minēts, kā Koko pievienojās papagaiļu mātīte. Koko bija nesen iegādāts, nu tāds zvirbuļa izmēra papagailis, bet kaut ko vārdiem līdzīgu spēja iegaumēt, un, jāpārnes jaunā teikumā. Ejam ar bērnības draugu pa ielu, Rīgas centra nomale, apmēram Avotu rajons, tuvu manām mājām, un lido pa ielu papagailis, krīt lidojot, triecās logos, sienā. Satvēru, un saucu uz logiem vairākkārt, ka ir izkritis papagailis. Nekā. Nu neko, nesīs mājās, ir fun, Koko būs draudzenīte.
Domāt, es domāju random, visu ko, bieži vien "diemžēl", bet gadās arī "par laimi".
Tā lūk, reiz kā mīļdzīvnieku iedomājos miermīlīgo bruņurupuci, bet uzreiz nezkāpēc priekšstats, ka par maz komunikācijas būtu; zivtiņas ir cietsirdīgs(?) screensaver only, tāpat bija papagaiļi, kuri gan ātri nobeidzās – mātīte tēviņam noknābāja visu galvu kailu (no shit), un pati arī drīz aizgāja.
Jau minēts, kā Koko pievienojās papagaiļu mātīte. Koko bija nesen iegādāts, nu tāds zvirbuļa izmēra papagailis, bet kaut ko vārdiem līdzīgu spēja iegaumēt, un, jāpārnes jaunā teikumā. Ejam ar bērnības draugu pa ielu, Rīgas centra nomale, apmēram Avotu rajons, tuvu manām mājām, un lido pa ielu papagailis, krīt lidojot, triecās logos, sienā. Satvēru, un saucu uz logiem vairākkārt, ka ir izkritis papagailis. Nekā. Nu neko, nesīs mājās, ir fun, Koko būs draudzenīte.