zivs - 22. Februāris 2024

Vakar arī visu dienu vienkārši nogulēju zem segas, sagaidīju 21:00, lai ir ticami vismaz ar medikamentiem aizmigt līdz 5-6-iem rītā, kad celties sakopt vidi, sevi, kaut ko sākt kārtot sadzīves lietas.
Jūtos pilnīgi bez gribas dzīvot, no rītiem, negribās iedomāties mosties, bet ir jādzīvo. Esmu zaudējis, gan to, kas kādreiz bijis, un dzīvoja vismaz manās atmiņās, sapņos, gan to, kas vēl nebija sācies.

Un tagad varētu būt vēl grūtāk ar alko, jo LSM šorīt piedāvā visrakstu "Psihiatre un narkologs: Alkohola atkarība ir attiecību slimība". Turpat arī "Pacientam tā ir sevis spīdzināšana, tad lietošana ir jāpārtrauc pilnībā, tur nav jautājumu."
"Munka "klusums""

neuzturot vājinieka priekšstatu, lai lente iet kā tā iet, – cēlies starp 5-6-iem, jau 11-os stikli bija savākti savos maisos, plastmasas savos, galds pārvērsts atpakaļ par galdu, veļasmašina rūc skalojot visu no grīdas savākto. ieiet istabā neticās, izberzta 2x ar veļaspulveri, viss sakārtots. sēdēju vnk krēslā – ko tālāk? sakrita arī ar dienu, kad vizīte pie jauna psihiatra. satraukums, bet tāds apātisks, man vienalga, kā sanāks. sakopies, saģērbies svaigs, ļoti labi parunājām.
tagad nerauties uz atsperēm no savas mini uzvaras negulēt zem segas. arī šovakar cilvēku laikā likties gulēt, šoreiz līdz pusnaktij būtu normāli. es atdzīvošos.

pēc visas dienas, tagad atgūlos zem segas. būtu labi dienu beigt jau tagad, neko labāku neesmu ieplānojis šodienai, bet ir vēl tikai 18-it.

britu salas vadmalas svārki nekāpj pāri. tie ielokās, pietupjoties, apkopt dienām piemirstus augus, tepat istabā, ar pseidolatīnisku nosaukumu u2 lemon.
sad symbol, paskatoties. vairs nav ko apkopt. [ne]pilns sets pienāca nedēļu pirms laika.

so depressed atkal. viņas noslāpa, manas nolaidības dēļ. es ar viņām runāju katru reizi satiekoties. tie nav uzgriežņi/nogriežņi

.