10.. Feb, 2024 | 17:19

vēl 20 min jāgaida kebabs, sēžot uz sniegainas apmales. nolēmu, ka labāk kebabs rokā, nekā jau 2 dienas atlaidinātā vista uz galda, tā arī negatavota.

bija sapnis ar mediķiem, kuri deva alumīnija krūzīti. esot jāatvemj viss dienās izdzertais, un arī runātais jāsavāc atpakaļ. kā viņi to iedomājās, nezinu. pilnīgi visu reversā. es labāk laicīgi pamodos.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


10.. Feb, 2024 | 18:36

To, ko zinu, ka motociklisti vairs nesvārstās. Un man par logo bija uz mēles "nevaram izšķirties [par]" (taču viss tev uz ģīmja rakstīts, kādu apzīmējumu tu izvēlies). Nobrucinātas ir pēdējās šaubas. Ja tik special cilvēku, tāds damage interesēju, tikai muļķis ielīstu kapiņā.

Tavas gleznas. G teica (fb profilu bija mammai jāparāda, jo G cik reizes kļūdā nebija nosaukta par mammu. mamma zinās), nu gleznas viņai ir krēzī, trīsēdama, ka laikam beidzot ir adekvāts cilvēks man.
x arī pirmā adekvātā, tikai viņai gan, šķiet, neesmu vajadzīgs jau gadiem.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


10.. Feb, 2024 | 22:15

Mums ir bijis laiks [ne]šaubīties. 2022 septembris. Un x kaķīša miršana, ar manu roku, jo dzīvniekam, pārpasaulīgajam draugam, jau sāpēja tā, ka es vnk dzēru, to negribot redzēt. Dzēru litriem.
Tā bija tā bija metro brukšana, šakāļa galva, no rīta, kādi 1,2 litra, nespējot piedzerties, pilnīgi skaidrā, visus nostādīju ierindā "tagad notiek tā. tu vari vai nē?". Atnāca palīgā amfetamīns, necerēti. Es ietu Jēzus ceļu, visu loop, arī bez, pilnīgi bez spēka, braukt ar vilcienu, nest 3 km kastīti, jo naktī čukstēju viņas novārgušajam augumiņam ausī "mēs ejam prom, mana mīla, ok?". Viņa piekrita. Es labāk gribēju būt dead, not alive.

2. maijs. 3. es tev uzrakstīju

Griezos līdz lupatām rokās pie NIN, kad Kate aizgāja, arī pats nesu, nolikt uz galda. Kaķi mani pavelk vairāk par cilvēkiem.

Ko Kate? Jau bija sākusi ciest, vēl mēreni. Kad parādījās x, aizgāja, jo mīļotais ir drošās rokās. Mēs tā mīlējām viens otru, ar Kati. To tupi cilvēki nevar saprast. Viņa dzīvoja pāri sev, manis dēļ. 19 gadi kaķim, tikai dēļ manis tik ilgi dzīvoja, mēs pilnīgi mīlējām viens otru.

Kate cieta nenormāli, nedēļu divas, es kā bērnu viņu tinu dvielī, baroju ar budelīti/špricīti.
Es nākamais piesakos būt tur, nezināmajos laukos. Kamēr būšu šeit nožēlojamā, trust me, šis viss ir nožēlojami, es būvēšu smilšu background, un ja burti nav pareizi, mums pie zelta ir jātiek. Tu to teici, un meibi mēs tiksim.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories