zivs - 28. Oktobris 2023

Mana spļaušanās Dieviņam nav nekas. Mēs nevarējām viens otru laist pie vārda. Pilnīgs reps. Tikai man balss mēdz būt ļoti dažādos skaļuma līmeņos. Šovakar laikām kā caur miķi, lai drīkstu izbērt to ārprātīgo prieku, satiekot draugus, un max characters iestarpināt.
Džekam nu tā, pilnīgi noteikti nesalīdzināma pieredze, un nekad nerunā par to vispār. 13 gados, nemācēja normāli nostiprināt āķi griestos cilpai, un nojaucās. Es viņa inside nepazīstu vispār necik, bet izturās kā stiprākais džeks, ko pazīstu. Tas tev nav tējiņu pastrēbt 10 vai 12. Hārdkōr puisis. Šovakar uzzināju, ka tik ļoti agrā vecumā tik pa īstam dara bullshitu. Ļoti priecājos, ka pazīstu. Dzīvo tā, ka jums maz neliekās. Apdāvinātajiem ir ļoti grūti. Tāpēc viņus dievina, jo dzīvo at full.

Par tumsu, kas dzīvo jebkurā. Lvl, saindēšanās pakāpes dažādas.
Ar pistoli iedeva izbliezt policists. Diezgan normāli nobijies iedodot dienesta ieroci.
Revolveri noīrēju pagraba šautuvē pie zīmētāja skulptūras (vārdus es nekad neatceros, except mūziķus), pie Dailes teātra.

Revolveris ir stāsts. Tu saproti, ka neesi psihiski vesels cilvēks. Instruktors aiztaisa aiz mums pamatīgas seifa durvis, un iedod tev pielādētu ieroci. Ārprāts, tās domas! Viņš riskē katru dienu. Ko tu zini, ar kādu maugli tu esi ieslēdzies bunkurā? Man vnk bija šausmas no Dieva dotās brīvības. Reāli bail. Manās rokās ir nogalinošs ierocis. Nekaifoju, nedomāju, apjautu cik viss ir brīvs un iespējams.

Jūs nezinat ar ko man ir jādzīvo. Visu laiku saprast, ka tev ir pilnīga brīvība, izdarīt labu vai ļaunu. Tikai ap 50 to sāk nomierināt. Vnk saproti, ka tās ir muļķības. Laikam vnk trigeris, lai oliņas nepārtraukti griežās riņķē. To arī ar auto piedzīvoju. Oliņas reāli skrollējas riņķī pa biksēm, kāds risks.

Risky, go to hell!
/D. Bowie/

Man ir 50. Viss risky ir izdzīvots. Man tas nepienāks nekad. I'm risky by default. Vienīgi fun par to neredzu vajadzību.
Draugi jautāja par veselībām. Nu kā, mammai ir c-19. Man?! kas vispār par jautājumu? Ja man arī ir, jūs nekad to neredzēsiet. Man ir vnk neiznīcināma veselība. Draugi nešauboties uzreiz apstiprināja. Ārstu kļūda 2013, un nopuvuši zobi, ir viss, ko ar mani varēja izdarīt. Nav neviena, kas tādā invaliditātē vnk nav nokaujams.

Tikko sajutu smagāku elpošanu. Lūk, Dieviņam toč nevajag, lai tašķās ar viņa dāvanām, muļķi, kā ar saviem nopelniem. Man ir vienalga, ja man jāaiziet šajā minūtē. Minūti gan es lūdzu. Sekunde būtu nekrietni, neko labu nepaspētu padomāt, vnk tupi nomirt. Un esmu tik pateicīgs, ka vēlos apzināti pateikties. Minūte ir enough.

Vārdus nedrīkst minēt. Ļoti gaišs cilvēks ir teicis, ka preferē nemīlēt cilvēkus. Nu, kopš man ir līdz psihiatrijai aizgājis depris, mani iepazīst un tad satiek irl, paši tikai ar depri.
Tikko Trents Reznors kliedzienā "I hate everyone".
Nezinu, es vēl spēju mīlēt un piedot. Lielākā pasaules daļa nav pelnījusi pat mana naga, un neesmu pat tuvu tīrs, pienest ūdeni citiem. Pasaule ir norakstāma. Mani draugi šovakar pierādīja, ka nav norakstāma.

David Bowie + NIN = nereāli. Man vnk beigušās smadzenes. Pirmā, vienīgā performance, ko klausos šovakar. Ja gribu atkopties, nedrīkst ar mūziku sevi kačāt. Vnk izslēdzu, aizeju vēl uzpīpēt, tabletes, un blackout

nēēvar saprast, kas būtu jādzēš ārā. fak