17.. Okt, 2023 | 15:11
Man paveicies ar cilvēkiem, ar ko strādāju ikdienā.
Vakardienu izslēdzu pilnībā, psihes labad. Bet ne alko, tikai gulēt, neskaitot cik miedzenes, ik pa laikam piemostoties, tumsā grābstot pa tāfelītēm, noēst nākamās, nezinot ne dienu, ne stundu. Istabā ir tumšs, un neviens nezina laika ritējumu.
Pamodos nesagrauts, kad 9 acīmredzot jau nozīmē rītu, apbrīnojamā mentālajā, fiziskajā formātā.
Saņēmu no ikdienas darba cilvēka atbildi, kurai vakar uzrakstīju kāpēc šodien (vakar) nebūs darba dienas, bet rīt būs (t.i. šodien)
"Viss būs labi. Diemžēl vai par laimi, bet mēs dzīvoajm 21.gs – materiālā pasaulē un nav sevi jāšausta ja kāda vietā izvēlies labumu sev, savai ģimenei?."
Paldies Dievam, pasaule nav sagājušā murgā, un jau esmu atkopies. Vēl lēns, bet funkcionāls, bez gļukiem. Bet doing, ļoti lēni, ar saprātu, bez sakostiem zobiem.
Vakardienu izslēdzu pilnībā, psihes labad. Bet ne alko, tikai gulēt, neskaitot cik miedzenes, ik pa laikam piemostoties, tumsā grābstot pa tāfelītēm, noēst nākamās, nezinot ne dienu, ne stundu. Istabā ir tumšs, un neviens nezina laika ritējumu.
Pamodos nesagrauts, kad 9 acīmredzot jau nozīmē rītu, apbrīnojamā mentālajā, fiziskajā formātā.
Saņēmu no ikdienas darba cilvēka atbildi, kurai vakar uzrakstīju kāpēc šodien (vakar) nebūs darba dienas, bet rīt būs (t.i. šodien)
"Viss būs labi. Diemžēl vai par laimi, bet mēs dzīvoajm 21.gs – materiālā pasaulē un nav sevi jāšausta ja kāda vietā izvēlies labumu sev, savai ģimenei?."
Paldies Dievam, pasaule nav sagājušā murgā, un jau esmu atkopies. Vēl lēns, bet funkcionāls, bez gļukiem. Bet doing, ļoti lēni, ar saprātu, bez sakostiem zobiem.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
17.. Okt, 2023 | 21:23
Kā Maskavā-Gailīšos, kur divi sarunājās vagonā. Viens no viņiem "trranssendse" (mēlei nespējot izrunāt labāk).
Ne rakstīt (tfu tu, atpestī), ne aptvert.
Ne kolbas. Irl. Ne mans mind. Irl.
Ne rakstīt (tfu tu, atpestī), ne aptvert.
Ne kolbas. Irl. Ne mans mind. Irl.