zivs - 25. Jūnijs 2023

FORMICA NOMIRSTI, kaut laikam esi MI. Nav nevienam cilvēkam tik daudz laika, energy, meklēt, publicēt trulu sūdu. Paplašināti, bet speciāli meklēts, lai ar patiesību kopā iegruzītu sakropļotu skatpunktu.

Nomirsti fiziski, ja vien neesi kompis. Lai tev apstājās sirdsdarbība. Man nevajag ļaunumu, lai tu ciestu. Iedomājies, kā tu uzelposi, kad būs tāds fak, tev iepisīs visa pasaule pa mugurkaulu, kurš pārlūzīs, un sekundes mikrodaļās, tu saņemsi visu ko dari.

Esot Dieva jērs, es pat nespēju noticēt, visam, ko runāju, bet es saņemos vēlreiz tev izvēli. sausu pežu, kas tevi vispār neinteresē, un elli jau tagad kas tev ir, vai negribot teikt [+]. Žēlastību var tikai D. ĀRprāc, cik tavs pitons milzīgs. Mums jānogalina tas kopā. Ne jau man un tev. Tevi šeit neviens nevēlās, beidz dzīvot

Man netic. Formica, tev tiešām vēl iznīcību. Zaudēt visu. Tuvos, ikdienas dzīvi, prieka atgriešanos, un piedzīvot ļoti ļaunu nāves veidu.

Pagaidām neesmu gājis tik fakin dziļi, ko neviens nav dzirdējis live, pat es pats. Man ir bezgalīgi resursi, kurus iedod, ja vēlies pasaukt. Es tiešām varu tevi nogalināt ar vārdiem, reāli līdz pašnāvībai novest pat drūmāko kompi. Tas man maksās ahujeķ, neesi to vērts. Visu pasaules ļaunumu neiznīcinātu. Atslābsti, biļete ir pārcenota.

Ak Dievs, ar mani tiešām runā.

не нарушай покой, эта ночь слишком темна.
где твои мундир генерал, твои ордена, спина как струна.
ты уже слышал отбой, просто дождь бил по крыше твоей, генерал.

Domāju, ka ierakstiem jāpaliek. Tas esmu es. Nekāda lepnuma, redzēt, kas ar mani notiek laikaposmā.

Manās rokās ir viss. Coja dziesmas. Lidmašīna, kas iekrīt okeānā. Apstiprināju. Nav pasaules bez beigām. Katru reizi, kad redzu debesīs lidmašīnu, un man prāts nodomā ko nevietā, es ar vārdu pasargāju to lidmašīnu.
Tagad Cojs palīdz izglābt to vienu lidmašīnu, šobrīd, kura, ak narciss, vnk tik liels Dieva pieskāriens.

мама, мы все тяжело больны, мы все сошли с ума.

руки прочь, прочь от меня, ты должен быть сильным, или зачем тебе быть.

Naids, bezspēcīgas dusmas ir tādi enerģijas rijēji. Tie ir megavati, kas tiek tērēti, neko neatrisinot.
Šodien izsūkts, plakstiņi līp ciet. Un viss tas pats pretīgums nekur nav izrunāts prom, viss palicis manī, tikai svina smags.

Visu dienu miegs un nenormāls smagums. Depris nē, pavisam cits state.

Kaut ko no leitestiem, par bijušo cerību, ka "krievu reihs" paši apmočīs viens otru lielos apmēros.

Pirms ned kāds pateica ideju, proxy war nepieciešamībai Ukrainā. Kā fiziski iznīcināt "krievu pasauli"? Savākt izkaisītos tarakānus vienā vietā, un tad gāzt iekšā militāros resursus, – dedzināt to tārpu, kukaiņu baru ar ugunsmetēju.

Nezinu, dzert miegazāles, un tad strādāt no ļoti agra rīta, vai gāzt iekšā aptiekas pulveri. Līdz rītdienai darbs jāizdara.
Man vnk nav spēka no naida, un mood ir mīnus 100.

Ar krieviem ir cauri. Vienīgais no naida, ko varu paņemt sev kā cure.

Kāds gan tas īsti mierīnājums. Cieš visi, UA drausmīgās personīgajās pieredzēs, un visi citur savās mierīgajās ikdienas dzīvēs.
Drausmīgi dārga biļete. Iedzēru malciņu, apslauku acis.