16.. Apr, 2023 | 00:23

Visu dzīvi par jūtīgu. Atliek valkāt eminemus

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


16.. Apr, 2023 | 00:56

Kristaps Ģelzis, LMA spēja unikālo. Likt pārkārtot prātu. Būtībā, perfekti skoloja, it kā neko daudz nedarot.
Es viņam biju mīļš, un viss LMA mācībspēks aplauzās, cik daudzsološs sākums, un noripoja miglājā.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


16.. Apr, 2023 | 14:32

Kaut kas labs, pēc cita kalendāra Lieldienās. Ir mums rajonā cilvēciņš, kas ļoti reti, bet redzēts ar tādu naivumu, izmisis pie veikala lūdzās cilvēkiem naudu. Izskatās mentāli meibi atpalicis. Neizskatās manipulācija, tiešām urgent vajadzība. Iedevu 2-īti. Tā sapriecājās, apskāva. Nedaudz parunājām. Kādas veselības problēmas, un kāja pūst nost (redzēju, kad vēlāk pavilka staru), bet nav zāļu. Cik tev vēl pietrūkst? Iegāju bankomātos, lai viņam vairs nav jāstāv dienu, lai savāktu atlikšo. Viņš nevarēja noticēt, ka tā mēdz būt.

Thou, esmu tuvu naudas izsīkumam, un jauna nav sapelnīta.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


16.. Apr, 2023 | 22:17

Kā es audzināju bērnu, kad atgriezos no alko komas, un veltīju visu sevi tajos periodos, kad bijām kopā.
Ar mīlestību un stingrību, tieši no visa labākā, un dažkārt tas pieprasīja stingrību. Viņam ap 7-8, pārbaudīja robežas, un vnk nedarīšu, iemeta skolas somu man sejā. Noķēru somu, un bez naida, ar nepārspīlētu spēku, bez kavēšanās, iemetu sejā viņam. Pēctam skatījos degošām, nenosodošām acīm, (nekā apkārt, viss jāsaprot no acīm, pa kurām gāja 6000 V), lai lasa visu un saprot. Momentā bija atrisināts šis sīkums uz visu dzīvi.
Tāpēc uzticās, ka default ir visa pieņemšana, bet ne greizs ceļš, ko nekad neļaušu

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


16.. Apr, 2023 | 22:45

Psiholoģijas lekcija mazajiem.

Es biju pieķemmēts, paklausīgais bērns, bet Dieva svētība, un vislaik uz edge starp labo un ļauno. Tāpēc pieredzējis, khm, daudz.
Ap tiem pašiem 7-10, konfliktā ar vecmāmiņu, pielēcu no pusdiengalda, un paķēru sviesta nazi, draudot viņas virzienā.
Es domāju, nu ir extreme, šodienas vārdiem, "dedzinu serverus'. Vecmamma neko, mamma turpināja ēst. Protams, ka detaļas neatceros, bet man palika tāds kauns, ko daru, un nometu nazi.
Neviens vairs par to neieminējās, un tiku paglābts no agresijas uz visu dzīvi.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories