29.. Jan, 2023 | 13:57
Pietrausos līdz kompim. Pamatīgi nomocījos, kopš iepriekšējā nomoda. 26h, un nevar normāli gulēt, paēst nevar, ūdeni knapi, bija vēl atlikusī franču kandža. Vēderā šķēru komplekts, ūdens pat neturējās iekšā, un pilnīgi neguļami sapņi. Priekš manis nenozīmīgs daudzums alko, bet tā saindējos.
Tagad pamodos raudot, skanot Grebenščikova Gorod, sapņa noslēgumā biji tu, un es tev teicu, cik ļoti es gribēju būt ar tevi visus šos gadus. Pīpēju virtuvē pirmo cīgu, un bimbāju, cik ļoti es tev tomēr mīlu.
Nezinu, ko šodien darīšu. Gulta jau ir bieds, bet joprojām slikti un gribās tikai raudāt. Nevaru apstāties šņukstēt.
Tagad pamodos raudot, skanot Grebenščikova Gorod, sapņa noslēgumā biji tu, un es tev teicu, cik ļoti es gribēju būt ar tevi visus šos gadus. Pīpēju virtuvē pirmo cīgu, un bimbāju, cik ļoti es tev tomēr mīlu.
Nezinu, ko šodien darīšu. Gulta jau ir bieds, bet joprojām slikti un gribās tikai raudāt. Nevaru apstāties šņukstēt.
│Ҩ│ | knābt {1} mēģinājumi | Add to Memories
29.. Jan, 2023 | 14:13
Vēl esmu stāvoklī, kad nejūtos varam komunicēt ar tevi tieši. Jāpīpē vnk cīgas, jāapēd xanax, jāaelpo ar atvērtu muti, un ja varētu to visu izraudāt. Lietus nerimstās, jau līdz histērijai. M. m. mīļā