zivs - 27. Janvāris 2023

Reāli nesmieklīgi. Ar gribēšanu "nu ļoti vajag" tā gluži nebūs. Pēdējais darbs, atdodamais pirms brīvlaika, nu nav pabeidzams. Smadzenes pateica, ej n%&@, mums darba laiks pirms dienas jau beidzies, ja nepamanīji.
Bet tu vienkārši turpini. Cits variants? Citu variantu nav. Gustavo, laikam.

Whatever, es padarīšu, nosūtīšu, un vēl pagulēt paspēšu.

Kā tur bija Braienam Molko? only comfort calling "late"?

Darbs, ar ko gribēju jau vakar noslēgt skrējienu, ar visu zombija prātu, tiktāl izdarīts ok, bet pabeigt, 40 zombiju nepietiktu.
Ir 17:24. Paveicās paskatīties pulkstenī 17:17. Varbūt viss nav tik traki. Viennozīmīgi labi, jo es būtu uzprišinājies un braucis, un tas, ticami, būtu daudz sliktāk.

Gudrinieks, neatradu pusstundu sagatavot rēķinu. 17:27, un tagad palieku uz 2 ned ar nekaunīgi no mammas aizlienēto 50.
Pēdējās divas skrējiena dienas palīdzēt uzticēju synth palīgiem, bažījoties, kāds tad es būšu, 27-ajā. No extrabaterijas neieguvu neko, pilnīgi neko.
Kāpēc mājās nav šņabis?

Ko, mani pēc pusgada atkal "pārbaudīs" ar šņabi? Ja atbildīgi dzīvojot, esmu nonācis pie prognozējami arvien lielākiem mīnusiem excelī (prātu es vairs nerevidēju, tur nav ko meklēt), šņabis izklausās ļoti bēdīgi, un vēl jāgaida, kamēr mamma aiziet gulēt, un vēl jāiet pakaļ. Moš cigareti vnk jāuzpīpē, nekaunīgi, tepat pie galda. Es pamēģināju izmantoju kā instrumentu, līdzīgā, izsūktā zombī pēc 5 mēn skaidrības, gada pēdējā dienā, un galīgi nekādi vecgadvakari, kuru zombi interesē datumu maiņa – vnk sakrita, ka tūlīt nojūgšos 31. dec. Atceros, un nekas patīkams vai foršs īsti nenāk prātā – padzēru pie kompja 3h, un godīgi aizgāju gulēt 21-os, pēc divu dienu histēriska nomoda. Toreiz palīdzēja, tad arī vāveres rats nostājās, kā uz kalvadosa mājiena. Ir skurināšanās sajūta iedomājoties, jo es pieradu normāli un daudz labāk justies bez. Ka spolēju bez synth drogām, rakstīju vēl nezinot, ka jau rīt pildīšu aviācijas degvielu.

What's up? Kas tad ir noticis, ko es tādu izdarīju? Tas nav jautājums tev. Ja es domāju, iet vai neiet pēc šņabja, tad es neko neko neesmu sapratis.

Es tikai jautāju "kāpēc"? Kāpēc tu par to pieļauj domas? Lohs, viss aizmirsies. Tikai sajūta ir, ka es negribu negribu negribu nekur iet, neko dzert

Vislabākais un mīļākais ziemas datums, un vispretīgākais, lai s p e c i ā l i ietu pakaļ. 31-ajā man nedēļu mājās bij mētājušies labi alkoholi, dāvināšanai. Gulēju starp neuzdāvinātajām dāvanām, un tad nav sarežģīti, ja uzmācīga ideja noved pie Markova ķēdēm, kad prāts redz tikai viena veida ceļu kā virzīties, un nelaiž tālāk, kamēr nebūsi izpildījis visu secībā, Nē, tas nav par šņabi, Šņabis toreiz no tās idejas atbrīvoja. Bet tagad, melot mammai. Tam ceļam ir cits gaiss, cita temperatūra, izdzīvojama tikai jau iznākot no veikala.
Pamirstu, kad saprotu, ka neapzinos faku

Oi, nu bet tad nopērc sev kaut ko, ko biji kārojis un neatļāvies. Kā es nonācu līdz tam, kad vasarā visu gandrīz pazaudēju. Darbu man atdeva 5. reizi tie paši rietumi. Tā nav kaut kāda laba dizaina būšana, drusku labāka viduvējība, bet attieksme gan pret cilvēku, gan darāmo. Gatis toreiz grozīja galvu, "piekto reizi? nu tad laikam pi#&$^&, kruts esi".

Kā es pusotrā mēnesī nonācu no parādu piedzinēju elpas, līdz atbloķētam kontam, kuru biju prātā norakstījis uz iiilgu laiku, sabučojies ar VID, nomaksājis daļu parāda, un vnk hop hop, neticamā ātrumā, kājās. Un kā es no pārpilnības novembriem, decembriem, turpinot strādāt un bliezties tikai ar aptiekas zālēm, un bišķi veselīgu, aromātisku našķīti, nonācu līdz drīz fakin plakanai virsmai, kura nākamnedēļ jau serious ieplaka, un jāņem fakin daudz simtu, kaut kur jādabū, tas pats ferratums, bļe atkal. Par ko mani iemeta bedrē? Par ideālu sadzīvi, un labi notēlotu sirdi, suka, zini ko ēdis.

Tā, daļa norunāta nost jau ir, bet doma iesēta. Jāģērbjas, man piemīt superpowers darīt čerez ņemogu