22.. Dec, 2022 | 06:22
Spotijs sagatavojis manu 2022 klausītāko topu. Protams, tur mudž no elektronikas, triphopa. Atgādina arī ko tu esi klausījusies.
Tagad [if you leave your] Light On. Atceros to jautājumu(?), atceros ko rakstīju cibā. Visas (sic!) tavas skaņu atklātnītes ir saglabātas.
Ak, kungs, kad izspļauj ledus gabalu, var pat parunāt.
Klausītākā bijusi Blue States - Season Song.
Sāku pierast pie vadu karšanas un smirdēšanas, ka varbūt esi ļoti tuvu, bet manis nav pat priekš sevis paša. Ko man tagad domāt, man nav plāna. Var taču, visticamāk, izrādīties ka marasms ir sasniedzis the pakāpi, un esmu pēdējais par ko dzirdēt. Vispār nevar noorientēties, kas notiek realitātē, un kas manā galvā, es tur brīvu prātu nelienu. Domāt, ka esi ļoti vīlusies, un vienlaicīgi jautāt sev, vai neesi āpsis, aizsedzis acis. Labi zaudēt laiku, zaudēt domas, strādāt ir patvērums. Virtuvē pīpēju, un sašķita, ka es pats nezinu, ka laiku zaudēju kilometriem tīšām. Man vispār nav brīvas minūtes. Arī nīkt neko nedarot pie galda, vai gulēt pārvilktu segu pāri prasa laiku, visu, cik vien atvēli, vai cik "noplēš".
Tu saproti, ka tad man viss kods jāpārraksta, jo sen dzīvoju simulācijā. Kodu var atritināt atpakaļ tikai vienu reizi. Tad vienkārši var nepamosties, nosmakt, ar nofiksējušos ledus-9 gabalu rīklē. Dzīvs tikai tāpēc, ka ieslēgtas tuvās gaismas, kaut ir kinda ellīga tumsa. Neviens te mirt netaisās, bet termini "smadzeņu nāve" un "sirds apstāšanās" tikai jokainu reanimatologu leksikā nozīmē paša organisma bojāeju.
Tagad [if you leave your] Light On. Atceros to jautājumu(?), atceros ko rakstīju cibā. Visas (sic!) tavas skaņu atklātnītes ir saglabātas.
Ak, kungs, kad izspļauj ledus gabalu, var pat parunāt.
Klausītākā bijusi Blue States - Season Song.
Sāku pierast pie vadu karšanas un smirdēšanas, ka varbūt esi ļoti tuvu, bet manis nav pat priekš sevis paša. Ko man tagad domāt, man nav plāna. Var taču, visticamāk, izrādīties ka marasms ir sasniedzis the pakāpi, un esmu pēdējais par ko dzirdēt. Vispār nevar noorientēties, kas notiek realitātē, un kas manā galvā, es tur brīvu prātu nelienu. Domāt, ka esi ļoti vīlusies, un vienlaicīgi jautāt sev, vai neesi āpsis, aizsedzis acis. Labi zaudēt laiku, zaudēt domas, strādāt ir patvērums. Virtuvē pīpēju, un sašķita, ka es pats nezinu, ka laiku zaudēju kilometriem tīšām. Man vispār nav brīvas minūtes. Arī nīkt neko nedarot pie galda, vai gulēt pārvilktu segu pāri prasa laiku, visu, cik vien atvēli, vai cik "noplēš".
Tu saproti, ka tad man viss kods jāpārraksta, jo sen dzīvoju simulācijā. Kodu var atritināt atpakaļ tikai vienu reizi. Tad vienkārši var nepamosties, nosmakt, ar nofiksējušos ledus-9 gabalu rīklē. Dzīvs tikai tāpēc, ka ieslēgtas tuvās gaismas, kaut ir kinda ellīga tumsa. Neviens te mirt netaisās, bet termini "smadzeņu nāve" un "sirds apstāšanās" tikai jokainu reanimatologu leksikā nozīmē paša organisma bojāeju.