14.. Nov, 2022 | 18:47

Ieskats leitestos par depresijas sātanu.
Nu labi, man komplektā bija vīrus-slikta pašsajūta, elpceļi fcuk, bet vakar pamodos labi izgulējies 8-os no rīta. Es, un 8-os no rīta, kārli! (diez, no kurienes ir tā atsauce "Karl", bet labi pasvītro boldā). Tā nu, visu dienu gumzījos kā nolēmēts, piespiests bez elpas pie zemes, un redzu, ka ir trash, un nav pamata, bet tuvu tam, ka tas ir kā kāds ārējs spēks, kas pārņēmis manu gribu.
Atvilku līdzi sapnī, dzīvodams visu sapni normāli saplacināts, saplacinātā vidē un notikumos, un pret rītu (pēcpusdienā, pēc pulksteņiem), biju to s$%# izgājis kā level, un varēju mosties kā saulstariņš.

Un, protams, nedrīkst runāt melnus vārdus, arī ja neieliec tajos patiesi melnas domas.
Sapnī, vienai krievenei, kas fanoja par šovinisma "uzvaras" gājienu, biju pateicis kaut ko ļoti baisu. Līdzcilvēku un paša spriestspēja teica, ka "wrong", ar cilvēkiem ir jāizlīgst, anyway. Tas nav tas gadījums, to uzskatīs vienkārši par vājumu. Tā nu es atradu kā izlīgt. Atvainošanās vietā es nolēmu teikt, ka piedodu [viņas stulbo prātu]. Tā ir visgodīgākā izlīgšana, un gadījies arī dzīvē, ka rakstu cilvēkam, lūdzot piedošanu, bet savā prātā viņam vienkārši piedodu. Citādi tas nesanāktu.

│Ҩ│ | knābt {2} mēģinājumi | Add to Memories