4.. Jul, 2022 | 22:25

"atpūšos" pirmo reizi pa 60-72h. Noslēgts lekciju cikls, hard darbā. Sātīgs miegs, krāšņiem sapņiem, stundām, starplaikos, neskaitās, jo serveris tad izslēgts. Mizantropija. Cauri Gus Gus setam skan urliskā (tautībai nav nozīmes, arī latviešu urliskums ir true zelts) kaimiņa telefonsaruna no lodžijas.

Ir jābēg. Gurķu šņabis helps so weak. Agresīva prāta nostāja nepalīdz – pēdējā laikā izlauzusies, un nekad neesmu domājis, ka tā jebkā spētu palīdzēt (nu, ja vien nav jānotura feikots feiss ejot garām urlām uz ielas). Ko gan es varētu salauzt. Dēlīti, lineālu? Ne pizģec planētu, pilnu sacaurumotiem cilvēkiem.

Slēgtu, necaurredzamu, necaurdzirdamu kubu vai nanoprocesorus, kas triljoniem ir iebūvēti katrā smilgā, full-open-world kartē.

Ielikt lombardā acis, piemest naudiņu, un paņemt drusku citas, jaunākas paaudzes.

VNK ATRAST VIETU NE LV, UN NE UZ AUSTRUMIEM, NO ŠEJIENES.

Stipri, stipri ir cilvēki šeit. Mani arī laikam pieskaitījuši, tikai ņergstu, kaut piešķirts medālis par būšanu elitārajā izlasē – LV. Vājākais komandā, "pirmais līgā" (ir tāda pusaudžu dziesma).

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


4.. Jul, 2022 | 22:46

Mizantropija sākas ar balss tembru, intonāciju. Valoda, saturs pat nav jāsaklausa. Vibrācija. Austrumos tā ir pilnīgi cita. Kā drātis vibrētu viena gar otru – savs, extreme šarms gan būtu atrodams, bet man tā sen jau pietiek. Šeit dzīvo arī Rietumi. Es, jā arī es, un cilvēki, ko zinu IRL, cibā. Viņi nīkst ārā no austrumu tembra, vibrācijas. Ne visi man zināmie. Piemēram, G tas netraucē necik, viņa ir pāri tam, vnk daudz stiprāka.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories