15.. Jun, 2022 | 20:24

Gaidu makaronus uzkarstam. Bija aizdomīga neņemšana pie sirds, saulīte prātā, un tikai traks run-forest-run darba nogurums. Alus kārba neinteresē, jo tā jau dienām viena stāv pakrēslē, un zinot, ka nav pārskatāms nākotnē, kad vēl kāda varētu tai nostāties blakus, smaidīgs prāts arī par to. Nav, tātad nav.

Atvēru cibu un tur man atgādināja par formicu. Sen jau prātā un arī kādreiz cibā zobojos, ka formica ir bots. Un nu nedaudz apmācās prāts, ka ir cilvēki ar tādu draivu. Droši vien, tas nav draivs, vākt tonnām informāciju. Ticami, strādā kaut ko tajā jomā, un pēc informācijas profila secinot, ka neko žurnālistiski izzinošu vai citu cilvēku psihei neitrālu. Atgādina to intensīvo brainwash toni un stāstījuma steigu, lai nav laika apdomāt, redzētu kaut kad kaimiņa tv kanālā. Iedomājos, ka tādā darbā arī cita dzīve nemaz nav iespējama. Viss ir darbs, arī brīvais laiks. To nevar nošķirt. Vai arī tas nebūt nav brīvais laiks, bet treniņš?

Nu jau gan būs uzvārījušies. Jāpaēd un jāgrindo tālāk.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories