zivs - 29. Maijs 2022

"Eiropas politikas eksperts uzskata – NATO vadību nākotnē varētu uzticēt Igaunijas premjerei Kallasai". kur ir gnidra sleja par šo?
kur ir visas skandināvu adītās, rozā cepurītes, un krievijas KGBešņiku atejas līķainās sejas, līdznostatījumam?
nav ierastās cibas kārtībiņas.

Tame Impala ir citā joslā, nebrauc kopā ar tankiem.

šodien izliju slapjš, vnk nokrišņos, kā siltā, terapeitiskā dušā. nevaru būt augstāk laimīgs, kā šobrīd. ārā atkal saule, un slapjais apģērbs pārvilkts uz L dzīvnieku pidžamu.

par šo nesanāk stāsts, bet tā melanholija, un nezināmās, iespējams, garām palaistās iespējas.

man patīk poliklīnikas, kas iekārtotas pirmskara ēkās. tādas man bijas divas. bērnu, pie strēlnieku laukuma, un otra, pieaugušam – blakus G mājām. arī tur bija tie krēzī lifti, kur šahtās var redzēt betona atsvarus un kabeļus slīdam, un omg, kad nāk pati lifta kabīne! koridoros, aptumšotajos kabinetos caur logiem pēcpusdienas gaismēnas veidojam zīmējumus.
nezinu kāpēc, biju sācis runāt ar ārsti, kas atsaucīga bija izrakstīt visādas zāles, pati ierosināja. šobrīd domāju, ka pati bija uz labām zālēm, un nolasīja, ka droga jau man sākusi likties pievilcīga. es drīkstēju, pēc viņas uzaicinājuma, pabāzt zīmīti zem durvīm, laikam ar ierašanās laiku. es ļoti kautrējos, jo tas likās "kā tā?". viņa ļoti aicināja. kāpēc? joprojām nezinu. meibi sex? 50 gadīga kundze, man ap 25. diezvai. varbūt pati labi sitās, un mani lasīja.
par to arī tikai domāju, bet tobrīd man vēl bija kauns. tie bija citi laiki. ticami, ja mēle pareizi virzītos, būtu pieejams viss.

vēl dakteru stāsti. man kaut ko pārbaudīja, jau vēlā vizītē Veselības centrā 4., daktere apsēdās tik tuvu, ka mums kājas bija cieši vienam starp otrām, sejas ļoti tuvu, kaut kāds instruments manā mutē, un tās dakteres draivs. es juku nost, vai es drīkstu viņai pieskarties, vai tā ir spēle ar nodomu? man ap 20, laikam vēl nevainīgs, viņa ap 40, ģenerē pilnīgu seksapīlu. manā pārgribējušamies prātiņā, viņa burst no gatavības. biju pēdējais pacients vakarā. nekas jau nebūtu, ja es vnk kļūdītos. kaunā būtu jāatvadās, un jāpurpina pie sevis visu ceļu.
kā viņa atvadoties nolika instrumentus, šķita, ka viņa bija gatava ne viena veida situācijai. pieaudzis cilvēks, atšķirībā no 20-gadīga bērna.

un par ko es pārdzīvoju, saejot kopā ar G, ka viņa ir mana pirmā (mauka neskaitās), un es "neesmu redzējis pasauli", bet uz padsmit gadiem one and only, with one exception, pirmajos gados, kad bijām vienojušiem par brīvām attiecībām, bet tās, ar vienas reizes atkāpi, neizmantojām. viņa arī vienreiz tās izmantoja, bet tas mani tikai uzvilka, un todien uzreiz gāzu gar zemi, neļaujot pat noskaloties.
runāt mēs runājām visu. vismaz es. nekādu attiecību noslēpumu.

doubtfully dangereous shit I always was made.

ar draugu, vēl pusaudži, atkodām kā var apmānīt lifta relejus, – tā, kas ir ar rokturi veramajām durvīm. viņa vecmammas kāpņu telpā, viens no mums nospresēja relejus, otrs citā stāvā sauca liftu. rezultātā varēja dabūt liftu prom no atvērtām durvīm. bija saprāts, paeksperimentēt un nolikt vietā, lai kāds nenojaucas tukšā šahtā. bet bija trips pa atvērtām lifta durvīm redzēt šahtu, ar lifta kabīni, virs vai zem tām. bija vēl ideja nogulties šahtā, zem kabīnes, jo grīdas atspere izskatījās tik gara, ka vismaz pusaudža augumu noteikti(?) nesaspiestu.
mums bija smadzenes vietā. tikai prieks.