zivs - 30. Aprīlis 2022

[..]..attapos pārprastā situācijā, kur man bija jābūt pieteiktam caurlaides punktā. Tā bija arkveida vārtu eja zem mājas, abos galos aizsegta ar audumu.
Arkas otrajā galā, stūrī stāvēja krievu zollis, nolaistu automātu, bet turot kaujas gatavībā, rokturī. Jautāja kādu, ne manu vārdu. Viņa kustības liecināja, – šeit viss ir tiešām nopietni, un es, atmetis ķēmu, satraukts izrunāju savu. Labi, ka arī sapnī nebiju nobijies. Adrenalīns, un nekādi joki. Atkārtoju, kas es esmu, un ja stobrs ies uz augšu, es ievilkšu elpu, bet, noteikti labāk pārpratumu novērst. Sapņi beidzas tieši tad. Sirds tobrīd sitās normāli.

starp zēnu un meiteni ir ievērojamas atšķirības.
cool stāsts par to šobrīd nesanāks.

pointu vienīgi meibi izdosies pateikt.
abos ir abi. to arī prof. Reņģe apstiprināja kādā no lekcijām. anima un anime.
es tik bieži sajūtu sevī abas šīs puses. thou, mani pilnīgi netraucē šova pēc skūpstīties ar puisi, ja tam ir auditorija, bet neinteresē vispār.
tas par ko runāju, ir, ka tie plūstošie elektrolīti (nevajag pat cheatošanas štepseli), man met animes un animas sajūtas, ne ķermeniskā līmenī. es jūtos dažkārt abi.

tas ir tik pareizi un normāli

nu, draivs, ir viena no atšķrībām starp dzimumiem. par sevi nezinu, jo mans draivs, laikam ir džeka, no meiteņu attieksmēm var nojaust, kaut "skatlogā" sev izskatos arī meitene.

bet meiteņu draivu varu sajust, ja tas ir izteikts, ka šīberis valkņājas turp šurp, cik izteikti iebliež tieši sievišķais draivs. visām nav tik izteikts, bet ja ir, tad hes, aes, tec-2 n stuff, kā plūst. tu blakus esot, dedz kopā. not sexualy, vnk no sievišķā draiva, kā no radiācijas

un tās siļķu paviljona intrigas, kas būtībā palikušas pāri no bijušajiem patriotiem NA, ir tas izsmiekls, par ko rakstīju jau pirms kāda gada.

teica zivs, iepišot šotiņu, uzkožot marinētu siļķiti

ciemā nav nevienas meitenes,
kuru būtu noskūpstījis es.

runā tās, man trūkstot vīra drosmes,
dejot māk, bet nemāk pavadīt

es līdz 21-am.
tagad I.P ausīs būs gultiņā. joprojām laboju savu skārda Benderu.
tikai jāguļ un jāēd

Yes sir, I can boogie

tobrīd vēl dzīvoju pie mammas, pirms pārvācos ap 22 uz kādiem 20 gadiem prom.
Baccara dziesma bija mani sapņi pie pirmās zāles, cik brīnišķīgi ir rietumos. zems sporta auto nozūd, apaļiem bremžuģuņiem iedegoties, uz brīdi strauji samazinājis ātrumu, pirms iegriezties straujā tunelī. mašīnā ir laimīgs pāris. marihuāna. viss vakars tikai priekšā. būs disko, bee gees. sareibuši no nakts.

atkāpei, man alko bija pretīgs ilgi, jo sākot no pirmās drogas, es nesapratu, nah tāds sūds kā alko jālieto, ja kāsis (citas drogas jau vēlāk) tev piedāvā tādu iztēli. man bija prātā perfekti renderēts bugatti, viss ar labākās izšķirtspējas, Dieva dotajām video un audiokartēm. sāka realizēties dzīvē, vienkāršā automašīnā, vienkāršā mīlošā sievietē. viss ir, piķis arī, Baccara un viss, ko gribam darīt un daram..

tad prāts sāka mainīties. labi. es būtu nomiris jau tad, jau visai drīz, jo tas nepietiek

un man nav ko izsaukties – L. Ie.K., G. izvēlēties vienu. katra ir savādāka. G vnk ir ilgs laiks un milzu ieguldījumi manī, arī empātiski. tikai tāpēc nenullējas. mīl, foken, laikam arī.

ja būtu tik tupa izvēle – vienu, es grābtu ar roku L virzienā, jo vismazāk viņu pazīstu.

es uztaisītu sev elli. nokopētu sevi, un būtu sev pāris, un tas būtu nolīdzinot, ka visi Svēto mēģinājumi paskaidrot kā izskatās elle (jo tādas nav), vnk neaizsniegtos. viņi ir citās ellēs, bet būt pašam sev elle ir laikam tas, par ko arī raksta Svētie Raksti. būtībā esmu nonācis pie tā, ko viņi saprata.

/murgs te piebilda pūkainu ausi – tava iespēja izvēlēties ir tikai kādu torment rīku tu izvēlēsies. izvēlēties dzīvē tu vairs vari tikai sirsnīgas attiecības, ne jau pāri, un pat ne spieķa dēļ. tu esi kļuvis cilvēks-avatars, matrix. benders ar booze, durtiņu skapītī un ķīmijas učenes kabinetā nosperamo/

man vajag citu vidi. un citai videi es jau sen esmu degradējies. tēja, ēteriskābūtne, dombrava, mr_doom (jau sen pārvērties laikam snikerī). not in irl, not in ciba. es neiziešu no 4 sienām. esmu slēgts cilvēkiem.

vajag agresīvu mūziku, ne postošu, ne depresīvu. nin es uzspļauju. es dirst "tēva simbol". nekāds tu tāds neesi.
I got no roots

I.Pētersons – Ar mīlestības pinekļiem. sapņo par sevi, savā ellē /nope/
Nirvana is no destruction.

Kad dzēsos pēc Feitas, tas bija, un klausos tagad, ir labākais. Ne velti, vēl ļoti tālu no depresijas, raudāju vecrīgā griežot kasetes puses stundām, grundge izskatā klaiņojot. Par grunge izskatu, noplēstām drēbēm, izlaistiem gariem matiem, arī dabūju labi pa purnu vienos naktī pie tirgus pieturas.

man vajag, lai mani atpiš Nirvana. viņš atpisa sevi

my girl, my girl.. [..],

where will you go

where the sun gonna never shine.
es piedāvāju, un esmu iedomājies, kā būtu paņemt visas pasaules sāpes izdzīvot 1/1000 daļu sekundēs. neviens nevarētu izdzīvot pie 100M pentavoltiem, bet ja es izdzīvotu, es būtu prauls, kaut kas briesmīgs, ne cilvēkam tuvs, un tas ok – vnk lai tura bintēs pieslēgtu pie gultas, līdz izpūšu elpu.