31.. Aug, 2021 | 19:22
Sapnī biju pilsētā, kur daudzām mājām logiem priekšā aizliktas plātnes, pārkrāsotas ēku krāsā, augšējos stāvos izsisti stikli. Tuvāk pieejot, ieskatījos vienā no logiem, kam bija paverams plāksnes stūris. Neomulīga, jo pamesta, bet tomēr apdzīvojama telpa. Nodomāju, ka ja man nebūtu kur dzīvot, te varētu mitināties.
Pamodies sapratu, ka tā ir manu sajūtu karte. Esmu sevi pametis, noslēpies sīkos darbiņos un nedēļām pārbūvējis portfolio lapu, kas pagaidām fig zin kam vajadzīga. Hibernācija, kā uzskatīju, bet drīzāk izdemolēts tukšums.
Šodien iedzertu, bet man nedod naudu. Fanī, ka pirms brīvdienām palūdzu Papam, lai tagad nedod naudu, jo nojautu. Dzīvoju skaidrā, bet izvilkt sarkano izmisuma karodziņu, ka vairs nekad nekad, arī neesmu gatavs. Tāpēc nedod. Bet solījumi ved uz nepiepildīšanos, you know.
Klapatas ar sevi vien, pašam jātiek galā. No idea.
Pamodies sapratu, ka tā ir manu sajūtu karte. Esmu sevi pametis, noslēpies sīkos darbiņos un nedēļām pārbūvējis portfolio lapu, kas pagaidām fig zin kam vajadzīga. Hibernācija, kā uzskatīju, bet drīzāk izdemolēts tukšums.
Šodien iedzertu, bet man nedod naudu. Fanī, ka pirms brīvdienām palūdzu Papam, lai tagad nedod naudu, jo nojautu. Dzīvoju skaidrā, bet izvilkt sarkano izmisuma karodziņu, ka vairs nekad nekad, arī neesmu gatavs. Tāpēc nedod. Bet solījumi ved uz nepiepildīšanos, you know.
Klapatas ar sevi vien, pašam jātiek galā. No idea.