19.. Jun, 2024 | 00:45
cibiņš ≡: zivs
Atbildēt ^visu^ domām, ka jā.
"urba ceļu", dienas bezmiegā dzirdēju ārprātīgi skaļu šlāgerballīti kaimiņos, laikam kāda apaļajā jubilejā (mamma saka, neko tādu nav dzirdējusi, esam ar teicamu dzirdi). nedaudz baisi, jo dzirdēju izšķiramu troksni, sienu slāpētā mūzikā un nolasāmos vārdos.
bija speciāli veidoti mākoņi īstās debesīs, nomodā, kad pamodies izkāpu ārpus istabas, kur var redzēt debesis pilnībā. skatījos, un mēģināju prātā fočēt.
sevi pārkārtot, pat negribu mēģināt teikt. nesanāks. to nevar arī citādi pateikt, kā "lovingly re-arrange".
es arī nevaru atļauties eksperimentēt, jo nav laika, bet es darītu, arī ja nevienam kur to rādīt. un cerētu kādreiz parādīt.
tā ir ar nepabeigto bakalauru, kurā katra ieliktā minūte ir mīlēta, un es gribēto to tā arī pabeigt, jau bez "galapapīra", kā formālā mērķa.
sirds ir pašam sev paslēpta miglā, bet rokas vienalga tiecas.
šo var jebkādā secībā, jo tas ir savīts
"urba ceļu", dienas bezmiegā dzirdēju ārprātīgi skaļu šlāgerballīti kaimiņos, laikam kāda apaļajā jubilejā (mamma saka, neko tādu nav dzirdējusi, esam ar teicamu dzirdi). nedaudz baisi, jo dzirdēju izšķiramu troksni, sienu slāpētā mūzikā un nolasāmos vārdos.
bija speciāli veidoti mākoņi īstās debesīs, nomodā, kad pamodies izkāpu ārpus istabas, kur var redzēt debesis pilnībā. skatījos, un mēģināju prātā fočēt.
sevi pārkārtot, pat negribu mēģināt teikt. nesanāks. to nevar arī citādi pateikt, kā "lovingly re-arrange".
es arī nevaru atļauties eksperimentēt, jo nav laika, bet es darītu, arī ja nevienam kur to rādīt. un cerētu kādreiz parādīt.
tā ir ar nepabeigto bakalauru, kurā katra ieliktā minūte ir mīlēta, un es gribēto to tā arī pabeigt, jau bez "galapapīra", kā formālā mērķa.
sirds ir pašam sev paslēpta miglā, bet rokas vienalga tiecas.
šo var jebkādā secībā, jo tas ir savīts