9.. Maijs, 2024 | 16:40
cibiņš ≡: zivs
Džigits un viņa mopēds
Šajās skaidrajās dienās domāju daudz nepatīkamu domu, kaut biju mierīgs kā pitons. Pīlnīgi pārpīpējies pēdējo no krājuma, spēlēju Fallout, un liku sevi mierā.
Tad, badāc, ar mopēdu pie Boozie. Tur blakus LV dārzeņu tirgotājs. Man vajag visu – kartupeļus, sīpolus. Kartupeļu šķirne "Laura". Es zināju par tādu, man to pats kioska saimnieks bija ieteicis kā labāko. "Dodiet, lūdzu, man Lauru". Pārjautāja. "Jā es gribu Lauru. Tas nekas, ka viņa ir (laikam) Nīderlandē. Es gribu Lauru.". Kungs nosmaidīja, un iesvēra man kartupeļus.
Tagad sāpīgais razklads. Es sēžu uz diviem krēsliem, by now. Tev, mīļum, tikai kādās savās muļķīgās iedomās es nevaru tuvoties, jo tā kā ir tā saucamā pilnīga nabadzība, kad ūdeni bārā nopirkt ir dārgi. Visas šīs dienas es jūtos ar virtuālo gredzenu pirkstā. Es esmu bildināts 2020. Visu es X esmu atdevis, un viņa atdeva ļoti daudz, bildinot. So, es joprojām neesmu "brīvs". Viņas Spotify mani sauc atpakaļ, vnk paklausieties tekstus dziesmām, un reiz es atteicos tikai, jo saņēmu nepārtrauktu noraidījumu. Viss ir atdots Laurai, pilnīgi viss. Tā lauvas mīl.