9.. Jan, 2024 | 05:17
cibiņš ≡: zivs
Lasu sevi, ļoti neskaitāmas reizes. Ir ļoti jābūt klāt bērnam, un ļoti arī jādarbojas ar viņu. Tad IT tieši palīdzēs.
Sātana plānu tas neatceļ. Ir redzams, ka pat ģimenē dzīvojošajiem nav pietiekami uzmanības bērnam. Ir ari laimīgi bērni, kam ir tik laimīgi vecāki.
Tehnoloģijas nesauksim par izaicinājumu, bet par all age sexa rotaļlietu.
Būt ģimenē un truly lūgt. Manā gadījumā es nevaru saiet sviestā. Pieticīgi no sirds lūgt, uzšņaucot strīpiņu pēc tam, vai ko nu es tur vēlos, un paļauties, veltīt sevi.
Ir 1,5 gads līdz pilngadībai. Neko, viss norm. Man arī nebija tēva.
Par šo, lūk, es maksāšu, un man nebūs naudas. Nekādi Bībeles stafi, tur es esmu 'tīrs'. Maksāt es spēšu dzīvojot, nekā mans tētis, pieliekot punktu, arī manai dzīvei. Es nesu sevi un viņu, apņēmies viņu nest 1994, kad sāku zāli, kad man ierubīja prāts un sirds (tik vienkārši, narkotikas iedeva abus), un ar visu apziņu pieteicos Dievam (kliedzot Dievam ausī, ļoti skaļi, vairākas reizes), ka es nesu arī viņa grēku. Es dabūju visu hārdkōr, jo nekad neesmu viņu pametis.
No drogām iesaku sēnes un LSD. Tās nav narkotikas, atkarību ir neiespējami dabūt. Prātiņu gan vēlu katram cilvēkam tādu, ļoti sagrozīs uz cilvēku, ne patērējošu ķermeni. Zāle vēl ir, bet nu ir kas paliek uz tās ikdienā, gan ar iespēju nelietot mēnešiem bez aiztures, bet tomēr, why? Man visas drogas ir easy. Varu kā gribu. Alko only ir problēma. Bet es esmu special. Visi nav.
Sātana plānu tas neatceļ. Ir redzams, ka pat ģimenē dzīvojošajiem nav pietiekami uzmanības bērnam. Ir ari laimīgi bērni, kam ir tik laimīgi vecāki.
Tehnoloģijas nesauksim par izaicinājumu, bet par all age sexa rotaļlietu.
Būt ģimenē un truly lūgt. Manā gadījumā es nevaru saiet sviestā. Pieticīgi no sirds lūgt, uzšņaucot strīpiņu pēc tam, vai ko nu es tur vēlos, un paļauties, veltīt sevi.
Ir 1,5 gads līdz pilngadībai. Neko, viss norm. Man arī nebija tēva.
Par šo, lūk, es maksāšu, un man nebūs naudas. Nekādi Bībeles stafi, tur es esmu 'tīrs'. Maksāt es spēšu dzīvojot, nekā mans tētis, pieliekot punktu, arī manai dzīvei. Es nesu sevi un viņu, apņēmies viņu nest 1994, kad sāku zāli, kad man ierubīja prāts un sirds (tik vienkārši, narkotikas iedeva abus), un ar visu apziņu pieteicos Dievam (kliedzot Dievam ausī, ļoti skaļi, vairākas reizes), ka es nesu arī viņa grēku. Es dabūju visu hārdkōr, jo nekad neesmu viņu pametis.
No drogām iesaku sēnes un LSD. Tās nav narkotikas, atkarību ir neiespējami dabūt. Prātiņu gan vēlu katram cilvēkam tādu, ļoti sagrozīs uz cilvēku, ne patērējošu ķermeni. Zāle vēl ir, bet nu ir kas paliek uz tās ikdienā, gan ar iespēju nelietot mēnešiem bez aiztures, bet tomēr, why? Man visas drogas ir easy. Varu kā gribu. Alko only ir problēma. Bet es esmu special. Visi nav.