16.. Okt, 2023 | 02:13
cibiņš ≡: zivs
Labi, es tur kaitināju policistus pieminekļa laukumā, un pamatoti, turklāt nojausdams, ka man neko nevar izdarīt.
Bet tas pats Kārlis, kurš izrādīja satraukumu par manu uzvedību ar ekstāzi, tā vienā mierā. Lūk, Kārlim ir iekšas. Cits jau te stāstīts, daudz nopietnāks, bet ne īsti humors.
Pievakarē, kad jau tumšs, Kārlēns iziet uz čakenes joslas, vakara satiksmē, speciāli priekšā mentu bobikam (bija Roveri kādreiz), un nostājas zvaigznītē, platām rokām. Ticu, parādīt draudzenei. Viņš ļoti fanoja par viņu. Mēs kādu brīdi visi četri dzīvojām kopā lāčplēša.
Tas, kas tālāk, ir gan stāstīts, gan pašam garlaicīgi.
Nu, reiz, atgriezies no pāris dienu prombūtnes, apzinājos, ka mājinieki G, Ilze, Kārlis domā, ka Armands normāli dienām ņēmis speed, nebūs adekvāts. Nu ok. Piezvanīju savās durvīs. Ilzei runāju tekstus kā Guntai (teātris prasīja arī apskaut, ātri noskūpstīt uz vaiga), ar G runāju kā ar Ilzi. Pilnīgi mierīgi, vislaik izturoties pret meitenēm apgriezti otrādi, ka tiešām vairs neatšķiru personas. Mierīgi nebija, vislaik jāpiedomā kā ar kuru runāt, lai sevi neatklātu. Pēc kādām 15min man sajuka, un Kārlis sāka smieties, ka beidzot izgāzos, jo neviens īsti neticēja, ka man tā aizbraucis širmis, ka reāli domātu ka Ilze ir G, un G ir Ilze. Bet meitenes īsti drošas par teātri nebija, jo es tiešām centos. Caur smiekliem mēģināja saprast, kas notiek.
Finālā labi visi izsmējāmies.
Bet tas pats Kārlis, kurš izrādīja satraukumu par manu uzvedību ar ekstāzi, tā vienā mierā. Lūk, Kārlim ir iekšas. Cits jau te stāstīts, daudz nopietnāks, bet ne īsti humors.
Pievakarē, kad jau tumšs, Kārlēns iziet uz čakenes joslas, vakara satiksmē, speciāli priekšā mentu bobikam (bija Roveri kādreiz), un nostājas zvaigznītē, platām rokām. Ticu, parādīt draudzenei. Viņš ļoti fanoja par viņu. Mēs kādu brīdi visi četri dzīvojām kopā lāčplēša.
Tas, kas tālāk, ir gan stāstīts, gan pašam garlaicīgi.
Nu, reiz, atgriezies no pāris dienu prombūtnes, apzinājos, ka mājinieki G, Ilze, Kārlis domā, ka Armands normāli dienām ņēmis speed, nebūs adekvāts. Nu ok. Piezvanīju savās durvīs. Ilzei runāju tekstus kā Guntai (teātris prasīja arī apskaut, ātri noskūpstīt uz vaiga), ar G runāju kā ar Ilzi. Pilnīgi mierīgi, vislaik izturoties pret meitenēm apgriezti otrādi, ka tiešām vairs neatšķiru personas. Mierīgi nebija, vislaik jāpiedomā kā ar kuru runāt, lai sevi neatklātu. Pēc kādām 15min man sajuka, un Kārlis sāka smieties, ka beidzot izgāzos, jo neviens īsti neticēja, ka man tā aizbraucis širmis, ka reāli domātu ka Ilze ir G, un G ir Ilze. Bet meitenes īsti drošas par teātri nebija, jo es tiešām centos. Caur smiekliem mēģināja saprast, kas notiek.
Finālā labi visi izsmējāmies.