27.. Aug, 2023 | 12:19
cibiņš ≡: zivs
Sen ir garlaicīgi klāstīt, bet nu, jāizdara kas labs.
Nebūt tā nav, ka ecstasy vnm padara nelaimīgu, ja norobežojies. Tad jāieper ir tik daudz, un jāaiziet vienai apgulties uz blakus istabu.
Atnāk viss pārtijs vēlāk uz blakus istabu, un vienlaicīgi apklust. 14-16 gadīgajai meitenei gultā acis vaļā, bet nav zīlīšu, vnk baltas acis. Totāla panika, jo nomirt jau neļaus, bet mums visiem ir pizģec, ja sauksim ātros. Variantu nebūtu, pat ja izmet visas drogas podā.
Es laikam zināju, vai Ilze – citrons!!!
Hyperātrumā lecu pa pusstāviem uz veikalu, atpakaļ ar citroniem. Iebarojām viņai pusglāzi ar saspiestiem citroniem. Zīlītes piezemējas vidū starp plakstiņiem faktiski sekundēs. Visiem tā vieglā puscaureja no šausmām pāriet. "Kā jūties? Necelies, necelies, paguli vēl." "Es jūtos fantastiski!", un lēnām cēlās pievienoties atpakaļ ballītei.
Vēl Kārli tā dakterēju, un kad dabūja citronu, viņš bija tuvu tam, lai paprasītu vēl pusripu (viņš ir ļoti spītīgs un varonīgs džeks). "Negribu, lai šis jebkad pāriet", knapi nācis pie samaņas, tupot uz vannas malas.
U2 ir dziesma ar vārdiem "she had lemon..[..]..she had heaven". Ne mazāko šaubu ko apraksta tajā dziesmā.
Tātad, ja ir extreme, spiediet citronus kaut pilnu glāzi. Par citu nezinu, bet pārspīlētai ekstāzei momentāls antidots.
Pats esmu tikai 1x dzīvē gulējis istabā, sūdiņus saēdies, kauns teikt ko. Domāju, ok, rokas vairs nejūt, kājas arī vairs nē, elpa reta. Nē, draugus nesaukšu no blakusistabas, ko gan viņi līdzēs. Tikai pārbīsies. Mierīgs pieņēmu, ka nekas sāpīgs, varbūt es dziestu, bet esmu mierā. Ļāvos lai notiek, kas notiks. Vismaz izlaižam panikas fāzi draugiem. Un tik komfortabli nomirt, kuram gan tā ir. Paldies par dzīvi! Kāda starpība ap 30, vai vecumā.
Nebūt tā nav, ka ecstasy vnm padara nelaimīgu, ja norobežojies. Tad jāieper ir tik daudz, un jāaiziet vienai apgulties uz blakus istabu.
Atnāk viss pārtijs vēlāk uz blakus istabu, un vienlaicīgi apklust. 14-16 gadīgajai meitenei gultā acis vaļā, bet nav zīlīšu, vnk baltas acis. Totāla panika, jo nomirt jau neļaus, bet mums visiem ir pizģec, ja sauksim ātros. Variantu nebūtu, pat ja izmet visas drogas podā.
Es laikam zināju, vai Ilze – citrons!!!
Hyperātrumā lecu pa pusstāviem uz veikalu, atpakaļ ar citroniem. Iebarojām viņai pusglāzi ar saspiestiem citroniem. Zīlītes piezemējas vidū starp plakstiņiem faktiski sekundēs. Visiem tā vieglā puscaureja no šausmām pāriet. "Kā jūties? Necelies, necelies, paguli vēl." "Es jūtos fantastiski!", un lēnām cēlās pievienoties atpakaļ ballītei.
Vēl Kārli tā dakterēju, un kad dabūja citronu, viņš bija tuvu tam, lai paprasītu vēl pusripu (viņš ir ļoti spītīgs un varonīgs džeks). "Negribu, lai šis jebkad pāriet", knapi nācis pie samaņas, tupot uz vannas malas.
U2 ir dziesma ar vārdiem "she had lemon..[..]..she had heaven". Ne mazāko šaubu ko apraksta tajā dziesmā.
Tātad, ja ir extreme, spiediet citronus kaut pilnu glāzi. Par citu nezinu, bet pārspīlētai ekstāzei momentāls antidots.
Pats esmu tikai 1x dzīvē gulējis istabā, sūdiņus saēdies, kauns teikt ko. Domāju, ok, rokas vairs nejūt, kājas arī vairs nē, elpa reta. Nē, draugus nesaukšu no blakusistabas, ko gan viņi līdzēs. Tikai pārbīsies. Mierīgs pieņēmu, ka nekas sāpīgs, varbūt es dziestu, bet esmu mierā. Ļāvos lai notiek, kas notiks. Vismaz izlaižam panikas fāzi draugiem. Un tik komfortabli nomirt, kuram gan tā ir. Paldies par dzīvi! Kāda starpība ap 30, vai vecumā.