10.. Jun, 2023 | 15:54
cibiņš ≡: zivs
Nē, tā te neies. Nekādu Zāle - Bišu spietu, sevi raudināt.
G stāstīju pavisam nesen, mēnesis, uzlicis telefonā, ka te var nobimbāties, "es visur izmeklēju, kur manas puķes zeļ", un neatrada Rainis. "es lūgšu rīta vēju, lai mani projām ceļ".
Es to lūdzu, bez apstājas, nekad ar vārdiem, lai mani projām ceļ. Kopš 2011. 2011, ar kliegšanu, līdz balss saites atjūdzas, sašķīst trauslākie stikli mājās, laikam tikai prātā, jo biju komunalkas istabiņā, un tā nevarētu darīt balsī. Tādas dziesmas vēl nebija, un Raini neesmu lasījis, bet atziņa bija punkts visam – vienkārši lolnauvērc, ne sekundi ilgāk šeit palikt.
Vairs nē. Pagājšgad izvēlējos dzīvot, un tagad ir vnk slikta ķīmija smadzenēs. Es nenoticu, ka mēs būsim kopā. Un tas, saprotu, pat nekā neietekmē, ka man ir dzīve, kas jādzīvo, krietni, bez lētas puņķošanās.
G stāstīju pavisam nesen, mēnesis, uzlicis telefonā, ka te var nobimbāties, "es visur izmeklēju, kur manas puķes zeļ", un neatrada Rainis. "es lūgšu rīta vēju, lai mani projām ceļ".
Es to lūdzu, bez apstājas, nekad ar vārdiem, lai mani projām ceļ. Kopš 2011. 2011, ar kliegšanu, līdz balss saites atjūdzas, sašķīst trauslākie stikli mājās, laikam tikai prātā, jo biju komunalkas istabiņā, un tā nevarētu darīt balsī. Tādas dziesmas vēl nebija, un Raini neesmu lasījis, bet atziņa bija punkts visam – vienkārši lolnauvērc, ne sekundi ilgāk šeit palikt.
Vairs nē. Pagājšgad izvēlējos dzīvot, un tagad ir vnk slikta ķīmija smadzenēs. Es nenoticu, ka mēs būsim kopā. Un tas, saprotu, pat nekā neietekmē, ka man ir dzīve, kas jādzīvo, krietni, bez lētas puņķošanās.