10.. Jun, 2023 | 14:36
cibiņš ≡: zivs
Nekas šeit nemainās. Vēl bija vodkas atlikums, iepriekšējā ierakstā. Iesnaudos pie EHR stila listes.
Ir drūms damage, pamosties, 4 sienas, un nav ko darīt. Bet es taču teicu, ka tūlīt nauda būs beigusies, vēl vienai vodkai ir. Negribu es sevi jaukt pret stenderi. Neesmu es muļķis, sevi postam ārā, esmu nelaimīgs, netiekot ārā no bs.
Mammai ir neiedomājams spēks 11 gadus piespiestai sēdēt gultā, un saglabāt mieru, saprātu. Es varot iet ārā, darīt gandrīz visu, ko iepriekš, reāli jūdzos nost 4 sienās.
Jāiet ārā, ne tikai pēc vodkas par pēdējo naudu. Spēks uz Māras dīķi diezvai pietiks, tā nogalinošā neēšana.
Vakar bija mammas draudzenes diena, un nekāds depris nenotika.
Visdrausmīgākais, kā vienā dok video teica, ir nevis vientulība, bet vienatne. Tā, ka nav pieejami cilvēki apkārt.
Lielākā elle būtu, ja es pasaulē būtu vienīgais cilvēks. Tad pat es nonāktu līdz suicide. Dzīvnieki, ja būtu, varbūt izdzīvotu.
Un noteikti neesmu pārliecināts, kad viss šis beigsies, lūdzu ātrāk, ka skriešu pa zilām debesīm. Ir tik daudz eļļu paveidu, ko esmu redzējis, un pietiek kaut vai ar vienu, pašu klusāko – būt mājās (sapnī tās bija bērnības mājas), istabā, kur viss ir butaforija, plauktos ir grāmatas, pastāv priekšmeti, bet nekas nav izkustināms. Vienkārši 16 kvadrātmeti, un 25w kvēlspuldzes gaisma, un tas ir mūžību, nekad nekad nekas cits. Dieva Žēlastībai vajadzētu uzticēties, bet es nezinu, kas no šāda, kā es, paliks pāri.
Ti konechno, srazu v rai, no ja nedumaju, chto tozhe /Zemfira/
Miljonā reize, kad vēlos būt dzīvnieciņš, ne cilvēks, kaķītis vislabāk.
Ir drūms damage, pamosties, 4 sienas, un nav ko darīt. Bet es taču teicu, ka tūlīt nauda būs beigusies, vēl vienai vodkai ir. Negribu es sevi jaukt pret stenderi. Neesmu es muļķis, sevi postam ārā, esmu nelaimīgs, netiekot ārā no bs.
Mammai ir neiedomājams spēks 11 gadus piespiestai sēdēt gultā, un saglabāt mieru, saprātu. Es varot iet ārā, darīt gandrīz visu, ko iepriekš, reāli jūdzos nost 4 sienās.
Jāiet ārā, ne tikai pēc vodkas par pēdējo naudu. Spēks uz Māras dīķi diezvai pietiks, tā nogalinošā neēšana.
Vakar bija mammas draudzenes diena, un nekāds depris nenotika.
Visdrausmīgākais, kā vienā dok video teica, ir nevis vientulība, bet vienatne. Tā, ka nav pieejami cilvēki apkārt.
Lielākā elle būtu, ja es pasaulē būtu vienīgais cilvēks. Tad pat es nonāktu līdz suicide. Dzīvnieki, ja būtu, varbūt izdzīvotu.
Un noteikti neesmu pārliecināts, kad viss šis beigsies, lūdzu ātrāk, ka skriešu pa zilām debesīm. Ir tik daudz eļļu paveidu, ko esmu redzējis, un pietiek kaut vai ar vienu, pašu klusāko – būt mājās (sapnī tās bija bērnības mājas), istabā, kur viss ir butaforija, plauktos ir grāmatas, pastāv priekšmeti, bet nekas nav izkustināms. Vienkārši 16 kvadrātmeti, un 25w kvēlspuldzes gaisma, un tas ir mūžību, nekad nekad nekas cits. Dieva Žēlastībai vajadzētu uzticēties, bet es nezinu, kas no šāda, kā es, paliks pāri.
Ti konechno, srazu v rai, no ja nedumaju, chto tozhe /Zemfira/
Miljonā reize, kad vēlos būt dzīvnieciņš, ne cilvēks, kaķītis vislabāk.